Pārejas taisnīguma ietekme Latvijas un Ukrainas ārpolitikā attiecībā uz Krieviju

Abstract

Maģistra darba mērķis ir izvērtēt Pārejas taisnīguma ietekmi Latvijas un Ukrainas ārpolitikā attiecībā uz Krieviju. Tēma ir aktuāla, jo 2022. gadā Krievija iebruka Ukrainā, mudinot citas valstis pielāgot savu ārpolitiku attiecībā uz Krieviju. Dēļ kara pārejas taisnīgums būs arī aktuāls nākotnē, bet pārejas taisnīgums un ārpolitika bija arī ļoti aktuāla Latvijā un Ukrainā pēc Padomju Savienības sabrukuma. Maģistra darbā ir analizēti Latvijā un Ukrainā īstenotie Pārejas taisnīguma pasākumi saistībā ar Padomju Savienības režīmu un okupāciju, kā Pārejas taisnīguma pasākumi ietekmēja ārpolitiku attiecībā uz Krieviju. Funkcionalitātes dēļ Latvijā tika analizēts periods no 1994. gada līdz 2004. gadam, bet Ukrainā laika periods no 1994. gada līdz 2015. gadam. Maģistra darbā tiek salīdzinātas situācijas abās valstīs, bet Latvija un Ukraina īstenoja pārejas taisnīguma pasākumus dažādos gados. Darbā ir trīs nodaļas, pirmajā nodaļā tiek pētītas Konstruktīvisms, tā metodoloģija un kritika. Otrajā nodaļā ir izvērtēti Latvijā veiktie Pārejas taisnīguma pasākumi un to ietekme uz ārpolitiku attiecībā uz Krieviju. Trešajā nodaļā analizēts Pārejas taisnīgums Ukrainā un ietekme uz ārpolitiku attiecībā uz Krieviju. Darbā tika secināts, ka Pārejas tiesiskuma naratīvu konstrukcijas ir ietekmējušas Latvijas un Ukrainas ārpolitiku attiecībā uz Krieviju, jo Krievija vairākkārt ir iejaukusies Pārejas taisnīguma pasākumu realizācijā Latvijā un Ukrainā. Lustrācijas likumi ietekmēja to, kurš nāca pie varas, lai pieņemtu lēmumus par valsts ārpolitiku. Pārejas taisnīguma realizācija saistībā ar Padomju režīma upuriem parāda kādu ārpolitiku valstis kā Latvija un Ukraina vēlētos īstenot nākotnē attiecībā uz Krieviju un pārējo pasauli.

The aim of the master’s thesis is to evaluate the impact of the transitional justice on the foreign policy of Latvia and Ukraine regarding Russia. The theme is topical because in 2022 Russia invaded Ukraine prompting other countries to adjust their foreign policy towards Russia. Also, transitional justice measures will be needed in the future because of the war. However, transitional justice measures and foreign policy were also very topical in Latvia and Ukraine after the collapse of USSR. In this Paper the transitional justice measures implemented in Latvia and Ukraine to cope with the Soviet past after the collapse of USSR are analysed, and in turn the impact on foreign policy. The chosen time-period of analysis for Latvia is 1994-2004 and for Ukraine it is 1994-2015 due to functionality. The aim is to compare situations in both states, but Latvia and Ukraine implemented transitional justice measures in different years. The Paper has three chapters, the first chapter explores the characteristics, methodology as well as the criticisms of the Constructivist school of thought. The second chapter evaluates Transitional Justice measures taken in Latvia and the impact on foreign policy towards Russia. The third chapter analyses Transitional Justice in Ukraine and impact on foreign policy regarding Russia. In conclusion the constructions of transitional justice narratives have impacted Latvia’s and Ukraine’s foreign policy towards Russia because on several occasions Russia has intervened in the execution of Transitional Justice measures in Latvia and Ukraine. Lustration laws influenced who came into power to make decisions about the states foreign policy. Also, achieving justice for victims of the Soviet regime shows the future foreign policy that countries like Latvia and Ukraine would aim to pursue with Russia and the rest of the world.