Kanādas ārpolitikas pielāgošana pieaugošai sāncensībai Arktikas reģionā

Abstract

Maģistra darba tēma ir “Kanādas ārpolitikas pielāgošana pieaugošai sāncensībai Arktikas reģionā”. Darba aktualitāti noteic spēka dominances politika, konkurējot par lielvaras statusu globālajā arēnā, apdraudot starptautisko kārtību, drošību un stabilitāti, tostarp radot lielvaru ģeopolitisko sāncensību par ietekmi Arktikas reģionā, ko nosaka teritoriālās pretenzijas, klimata pārmaiņas, pretenzijas uz dabas resursiem un kuģošanas ceļiem. Darbā tika izvirzīts mērķis izpētīt Kanādas ārpolitikas attīstību pieaugošas sāncensības Arktikas reģionā apstākļos kopš 2007. gada. Autore noteica vairākus darba uzdevumus, tostarp izstrādāt neoklasiskajā reālismā balstītu pētījuma teorētisko ietvaru; aprakstīt Arktikas reģiona nozīmi no ekonomiskā un drošības aspekta; izpētīt Arktikas pārvaldību regulējošo ietvaru; skaidrot Arktikas interešu pozicionēšanu Kanādas ārpolitikā un drošības politikā mainīgas ģeopolitiskās situācijas apstākļos; analizēt Kanādas Arktikas politikas attīstību premjerministra S. Hārpera pilnvaru laikā; analizēt Kanādas Arktikas politikas attīstību premjerministra Dž. Trudo pilnvaru laikā. Maģistra darbā tiek pārbaudīta hipotēze, ka, lai pielāgotos pieaugošai sāncensībai Arktikas reģionā, Kanāda ārpolitiku salāgo ar iekšpolitiskajiem izaicinājumiem, prioritāri nostiprinot savas Arktikas teritorijas. Tā tiek risināta izmantojot neoklasisko reālismu, kas ļauj skatīt valsts ārpolitiku, ņemot vērā ārējo sistēmisko spiedienu, valsts iekšējos faktorus, ko nosaka ārpolitikas veidotāju uztvere, uzskati, spēja pieņemt atbilstošus lēmumus, mijiedarboties ar sabiedrību un institūcijām. Darba būtiskākie secinājumi, ka Kanādas lēmumu pieņēmēju uztvere un spēja novērtēt situāciju, kā arī potenciālo apdraudējumu, atspoguļojas Kanādas Arktikas politikas un drošības politikas stratēģijās, drošību izprotot plašāk, ietverot arī ekonomiskos, sociālos, kultūras un vides aspektus un draudus, ko rada klimata pārmaiņas. Aizsardzība ir tikai viens no Kanādas Arktikas politikas pīlāriem, kas mijiedarbojoties ar pārējiem aspektiem, veido fokusu uz Arktikas un Ziemeļu teritoriju iedzīvotājiem, nevis tikai suverenitāti kā tādu. Ārpolitikas pielāgošanu nosaka vairāki mainīgie faktori: ārējie faktori - klimata pārmaiņu radītās sekas, pieaugošais globālais pieprasījums pēc dabas resursiem, kuģošanas intensitātes palielināšanās; iekšējie faktori - pamatiedzīvotāju tautu juridisko un politisko tiesību atzīšana, pārvaldības decentralizācija, sociālekonomiskās situācijas līdzsvarošana salīdzinājumā ar pārējiem Kanādas iedzīvotājiem.

The topic of the Master's thesis is “Canada's foreign policy adjustment to growing rivalry in the Arctic region”. The relevance of the work is determined by the politics of power dominance, competing for great power status in the global arena, threatening international order, security and stability, including the geopolitical rivalry of great powers for influence in the Arctic region, driven by territorial claims, climate change, claims to natural resources and shipping lanes. The aim of the thesis was to research the development of Canadian foreign policy in the context of growing Arctic rivalry since 2007. The author set a number of objectives, including to develop a theoretical framework for the study based on neoclassical realism; to describe the importance of the Arctic region from an economic and security perspective; to explore the regulatory framework for Arctic governance; to explain the positioning of Arctic interests in Canadian foreign and security policy in a changing geopolitical landscape; to analyze the development of Canadian Arctic policy under Prime Minister Stephen Harper; to analyze the development of Canadian Arctic policy under Prime Minister Justin Trudeau. The thesis investigates the hypothesis that Canada is aligning its foreign policy with domestic challenges - the needs of indigenous peoples - in order to adapt to growing rivalry in the Arctic region. The hypothesis is solved using neoclassical realism, which allows one to view a country's foreign policy in the frame of external systemic pressures, internal factors determined by the perceptions, beliefs, decision-making capacity, interaction with society and institutions of the foreign policy makers. The thesis' key conclusions are that Canadian decision-makers' perception and ability to assess the situation and potential threats is reflected in Canada's Arctic policy and security policy strategies, with a broader understanding of security including economic, social, cultural and environmental aspects and the threat posed by climate change. Protection is only one of the pillars of Canada's Arctic policy, which interacts with other aspects to create a focus on the people of the Arctic and Northern Territories, rather than just sovereignty per se. The adaptation of foreign policy is driven by a number of variables: external factors - the effects of climate change, increasing global demand for natural resources, increased shipping; internal factors - recognition of the legal and political rights of indigenous peoples, decentralisation of governance, rebalancing of the socio-economic situation in relation to the rest of the Canadian population.