Russia and China in Central Asia: an example of Russia's underbalancing vis-à-vis China

Abstract

Maģistra darbā “Krievija un Ķīna Centrālāzijā: piemērs Krievijas nepietiekamai līdzsvarošanai iepretim Ķīnai” tiek analizēta Krievijas un Ķīnas ārpolitika Centrālāzijā, īpašu uzmanību pievēršot Krievijas un Ķīnas iesaistei reģionā kopš 2014. gada, kad, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Austrumukrainā un Krimas nelikumīgo aneksiju, ir palielinājusies spriedze starp Krieviju un Rietumiem, mazinot Krievijas ārpolitikas manevra iespējas un veicinot Krievijas tuvināšanos Ķīnai. Tomēr, neskatoties uz oficiāli pasludināto bezrobežu partnerību starp Krieviju un Ķīnu, to intereses nav identiskas, bet bieži pat ir konkurējošas, ar Centrālāziju, kam ir ne tikai kopīgas robežas ar abām valstīm, bet arī būtiska stratēģiskā nozīme, kā unikālu piemēru šo abu aktoru arvien vairāk konkurējošo interešu analīzei. Maģistra darbā tiek analizēta Ķīnas pieaugošā iesaiste ekonomiskajā, politiskajā un drošības jomā Centrālāzijā, kas nereti noticis uz Krievijas klātbūtnes un interešu rēķina. Darbā tiek argumentēts, ka “darba dalīšana” starp Krieviju un Ķīnu Centrālāzijā, kas ir 2000. gadu sākumā izveidotā līdzāspastāvēšanas forma starp abām lielvarām reģionā, ir beigusies, Ķīnai pastiprinot savu iesaisti ne tikai ekonomiskajā vai politiskajā jomā, bet arī iesaistoties agrāk Maskavas faktiski ekskluzīvajā ietekmes sfērā reģionā – drošības sektorā. Šī attīstība sakrīt ne tikai ar ierobežoto Maskavas ārpolitikas manevra telpu pieaugošās Krievijas-Rietumu spriedzes apstākļos, bet arī stingrāku Pekinas ārējo un drošības politiku Sji Dzjiņpina vadībā. Darba pamatā ir neoklasiskā reālisma teorijas nepietiekamas līdzsvarošanas koncepts, kas raksturo situāciju, kad valsts nepietiekami reaģē uz potenciālā pretinieka radītajiem draudiem starptautiskajā sistēmā. Šajā kontekstā Centrālāzijas gadījums tiek izmantots, lai analizētu, vai Krievijas rīcību iepretim Ķīnai šajā reģionā var uzskatīt par nepietiekamu līdzsvarošanu. Šī analīze palīdz arī izdarīt vispārīgākus secinājumus par Ķīnas un Krievijas partnerību, kas ir aktuāls mūsdienu starptautisko attiecību pētniecības jautājums laikā, kad abi šie aktori arvien vairāk izaicina pašreizējo uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību. Pētījumā tiek izmantotas kvalitatīvās pētniecības metodes, piemēram, teksta un dokumentu analīze. Darbs sastāv no četrām nodaļām, kur pirmā nodaļa definē maģistra darba teorētisko ietvaru, otrā nodaļa palīdz kontekstualizēt darba empīrisko daļu, fokusējoties uz Krievijas un Ķīnas interesēm Centrālāzijā, trešā nodaļa pievēršas Krievijas un Ķīnas “darba dalīšanas” Centrālāzijā erozijai, analizējot galvenās Krievijas un Ķīnas pieaugošās konkurences tendences reģionā, bet pēdējā nodaļa noslēdz analīzi, sasaistot gūtos secinājumus ar teoriju.

The master’s thesis “Russia and China in Central Asia: an Example of Russia's Underbalancing vis-à-vis China” analyzes the foreign policy of Russia and China vis-à-vis Central Asia with a particular focus on Russia’s and China’s engagement in the region since 2014, when, in reaction to Russia's invasion of Eastern Ukraine and the illegal annexation of Crimea, tensions between Russia and the West have increased, reducing Russia's room for maneuver and pushing Russia closer to China. However, despite the officially declared no limits partnership between Russia and China, interests of the both are not identic, having even competing interests, with Central Asia representing a unique example for analysis of the increasing competition between the both actors. The master’s thesis analyzes the gradual increase of China’s economic, political and security engagement in Central Asia, what often has happened at the expense of Russia’s presence and interests. The thesis argues that the “division of labor” between Russia and China in Central Asia, a form of co-existence between the both powers in the region established in early 2000s, has come to an end, with China enhancing its engagement not only in the economic or political fields, but also stepping in the formerly exclusive domain of Moscow’s sphere of influence in the region, the security sector. This development coincides not only with the limiting space for foreign policy maneuver for Moscow under the increasing tensions between Russia and the West but also with more assertive foreign and security policy by Beijing under the leadership of Xi Jinping. The master’s thesis is based on the concept of underbalancing of the theory of neoclassical realism, which describes a situation when a state responds insufficiently to a threat posed by a potential adversary in the international system. In this context, the case of Central Asia is used to analyze whether actions by Russia vis-à-vis China in the region could be seen as the instance of underbalancing behavior. This analysis also helps to draw more general conclusions on the nature of the Sino-Russian partnership, which is a topical question in the modern international relations studies in times when the both actors are increasingly challenging the current rules-based international order. The research uses qualitative methodology, such as text and document analysis. The thesis consists of four chapters with the first chapter setting the theoretical framework of the master’s thesis, the second chapter helping to contextualize the empirical part of the work, focusing on the interests of Russia and China in Central Asia, the third chapter addressing the issue of the erosion of the “division of labor” between Russia and China in Central Asia, analyzing the main tendencies of Russia’s and China’s increasing competition in the region, and the last chapter concluding the analysis, linking the findings with the theory.