Novērtēšanas instrumenta «Terapeitisko pieeju pašnovērtējuma anketa» latviskās versijas validēšana

Abstract

Pētījuma nosaukums: Novērtēšanas instrumenta “Terapeitisko pieeju pašnovērtējuma anketa” latviskās versijas validēšana. Aktualitāte: Klienta – terapeita savstarpējo attiecību kvalitātei, ko cita starpā nosaka terapeitiskās pieejas izmantošana, var būt izšķiroša nozīme gan rehabilitācijas procesā, gan mērķu sasniegšanā. Šobrīd nav pieejams pārbaudīts novērtēšanas instruments latviešu valodā terapeita izmantotās pieejas noteikšanai. Pētījuma mērķis: veikt novērtēšanas instrumenta “Terapeitisko pieeju pašnovērtējuma anketa” latviešu versijas validēšanu. Pētījuma dizains: kvantitatīvs, neeksperimentāls, instrumenta attīstības pētījums ar pamatotības un uzticamības pārbaudi. Pētījuma dalībnieki: 66 praktizējoši ergoterapeiti bez dzimuma un vecuma ierobežojuma, kas pārstāvēja dažādas prakses jomas. Novērtēšanas instruments: elektroniskā aptaujas anketa, kas apvienoja informāciju par dalībnieku demogrāfiskajiem rādītājiem, prakses jomu un darba stāžu, pašnovērtējuma instrumentu “Terapeitisko pieeju pašnovērtējuma anketa” un novērtēšanas instrumenta “Aptauja par pašefektivitāti terapeitiskā pašpielietojumā” sadaļa “Pašefektivitāte, pielietojot terapeitiskās pieejas”. Datu apstrādes metodes: aprakstošā (biežumi, mediāna, starpkvartiļu amplitūda) un slēdzienstatistika; Kruskala-Valisa H tests, Manna-Vitnija U tests, Spīrmana korelācijas koeficients, Kronbaha alfa koeficients. Pētījuma rezultāti un secinājumi: “Terapeitisko pieeju pašnovērtējuma anketa” tika sagatavota izmantošanai latviešu valodā, sekojot literatūrā pieejamām vadlīnijām instrumentu starpkultūru tulkošanai, adaptēšanai un validēšanai. Ekspertu komiteja apstiprināja instrumenta satura pamatotību. Biežāk lietotā terapeitiskā pieeja ergoterapeitiem bija problēmu risināšanas, visretāk – sadarbības pieeja, starp dalībniekiem ar atšķirīgu darba stāžu un prakses jomu būtiskas atšķirības atrastas netika. Konstruktu pamatotība apstiprināta trīs no sešām pieejām dalībniekiem ar priekšzināšanām par instrumentā ietvertajiem konstruktiem. Vidēja līdz augsta saskaņotība piecās no sešām terapeitiskajām pieejām atrasta starp visiem respondentiem un visās terapeitiskajās pieejās - respondentiem ar priekšzināšanām par TAM, kas liecina par labāku instrumentā iekļauto konceptu izpratni un rezultējas lielākā atbilžu konsekvencē.

Research title: Validation of Latvian Version of Assessment tool “Self-Assessment of Modes Questionnaire” Background: Quality of client - therapist relationship, which is determined, among other things, by the use of therapeutic modes, can play a crucial role in both rehabilitation process and goal achievement. At the moment, there is no assessment tool available to determine the modes used by the therapist that has been tested. Aim of the study: to validate Latvian version of assessment tool “Self-Assessment of Modes Questionnaire” Research design: quantitative, non-experimental, assessment development study with testing of validity and reliability. Participants: 66 practicing occupational therapists, regardless of gender and age, who represented different fields of practice. Assessment tool: electronic survey with information on the participants' demographics, field of practice and years of experience, self-assessment tool “Self-Assessment of Modes Questionnaire” and “Self-Efficacy for Therapeutic Mode Use” section of assessment tool “Self-Efficacy for Therapeutic Use of Self” Data analysis: descriptive (frequencies, median, IQR) and inferential statistics; Kruskal-Wallis H test, Mann-Whitney U test, Spearman's correlation coefficient, Cronbach's alpha coefficient. Results and conclusions: “Self-Assessment of Modes Questionnaire” was prepared for use in Latvian, following the guidelines available in the literature for cross-cultural translation, adaptation and validation of instruments. Expert committee confirmed the content validity of the instrument. The most frequently used therapeutic mode for occupational therapists was problem-solving mode, the least common was collaborative mode, no major differences were found between the participants with different work experience and field of practice. Construct validity was confirmed in three out of six modes in sample of participants with prior knowledge of constructs covered in assessment. Medium to high agreement in five out of six therapeutic modes was found among all respondents and in all therapeutic modes for respondents with prior knowledge of Intentional Relationship Model, indicating better understanding of the concepts included in assessment which results in greater consistency of answers.