Baltijas valstu drošībošana Baltkrievijas oficiālajā diskursā laikā no 2020. līdz 2024. gadam

Abstract

Darba nosaukums ir “Baltijas valstu drošībošana Baltkrievijas oficiālajā diskursā laikā no 2020. gada janvāra līdz 2024. gada janvārim”. Pētījuma mērķis ir analizēt Baltijas valstu drošībošanas procesus Baltkrievijas oficiālajā diskursā laika posmā no 2020. gada janvāra līdz 2024. gada janvārim. Lai sasniegtu pētījumā izvirzīto mērķi, ir izvirzīti darba uzdevumi: 1. analizēt drošībošanas teoriju, drošībošanas procesa struktūru; 2. raksturot drošībošanas procesu mediju telpā; 3. sniegt ieskatu Baltkrievijas attiecībās ar katru no Baltijas valstīm; 4. aplūkot Baltkrievijas mediju telpu, tās ietekmi uz politiskajiem notikumiem; 5. analizēt Baltiju atspoguļojošas Baltkrievijas varas kontrolēto mājaslapu publikācijas darbam noteiktajā laika posmā, izmantojot tekstu analīzi; 6. salīdzināt Baltijas valstu atspoguļojumu pēc pētāmo publikāciju naratīviem; 7. analizēt atšķirības Lietuvas, Latvijas un Igaunijas naratīvos Baltkrievijas medijos. Pētījumā izvirzītā hipotēze paredz, ka Baltkrievijas oficiālajā diskursā Lietuva un Latvija ir vairāk drošībotas nekā Igaunija, jo šajā gadījumā ģeogrāfiskais tuvums izšķir drošībošanas būtiskumu. Darba analīzē ir izmantota kvalitatīvā pētniecības metode – tekstu analīze. Pētījumā analīzē izmantotie empīriskie avoti ir Baltkrievijas ziņu aģentūra “Belta” un Baltkrievijas valsts prezidenta oficiālā mājaslapa. Pirmajā nodaļā ir aplūkota Kopenhāgenas skolas izveidotā drošībošanas teorija, drošībošanas struktūra un teorijas vēsture. Savukārt otrā nodaļa vēsta par Baltijas valstu un Baltkrievijas savstarpējām attiecībām, ielūkojoties katrā no Baltijas valsts bilaterālajām attiecībām ar Baltkrieviju. Pētījuma trešā nodaļa dod ieskatu Baltkrievijas mediju telpā, ieskicējot tās galvenos spēlētājus, mediju brīvības aspektu un plašsaziņas līdzekļu lomu valstī. Ceturtajā nodaļā ar tekstu analīzes metodi ir pētīts drošībošanas process Baltkrievijas medijos laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam. Darbā aplūkotas un secinātas galvenās atšķirības Baltijas valstu atspoguļojumā no Baltkrievijas oficiālā diskursa perspektīvas.

The name of the thesis is “Securitization of the Baltic States in the official discourse of Belarus from 2020 to 2024”. The aim of the research is to analyze securitization processes of the Baltic States in the media of Belarus in the period from January 2020 to January 2024. In order to achieve the goal set in the study, the following work tasks have been set: 1. analyze the securitization theory, the structure of the securitization process; 2. describe the securitization process in the media space; 3. provide an insight into Belarus' relations with each of the Baltic states; 4. examine the Belarusian media environment, its influence on political events; 5. analyze Belarusian media publications covering the Baltic States within the time frame set for the work, using text analysis; 6. compare the coverage of the Baltic states according to the narratives of the researched publications; 7. analyze the differences in Lithuanian, Latvian and Estonian narratives in Belarusian media. The hypothesis: Belarus media securitizes Latvia and Lithuania more than Estonia, because in this specific case, geographical proximity determines the importance of securitization. The qualitative research method of textual analysis is employed in this study. Empirical sources for the analysis include the Belarusian news agency “Belta” and the official website of the country's president. The first chapter examines the securitization theory created by the Copenhagen School, the structure of securitization, and the history of the theory. The second chapter explores the mutual relations between the Baltic States and Belarus, examining each bilateral relationship. The third chapter of the study provides insight into the Belarusian media space, outlining its main players, the aspect of media freedom, and the role of the media in the country. The fourth chapter analyzes the portrayal of securitization in the Belarusian media from 2020 to 2024 using textual analysis. The research concludes the main differences in the coverage of the Baltic states from the perspective of the official discourse of Belarus.