Eiropas Savienības iniciatīvas ceļā uz Parīzes līgumā noteikto mērķi par klimata neitralitāti salīdzinājumā pret pārējām G20 dalībvalstīm

Abstract

Maģistra darba tēma ir “Eiropas Savienības iniciatīvas ceļā uz Parīzes līgumā noteikto mērķi par klimata neitralitāti salīdzinājumā pret pārējām G20 dalībvalstīm” un tā mērķis ir: balstoties uz teorētiskajām atziņām par neoliberālisma ietekmi uz klimata politikas veidošanu un kvalitatīvo datu analīzi, noskaidrot, cik ambiciozas un saskaņotas ir Eiropas Savienības pašdefinētās politiskās intereses ar to izvirzītajiem klimata mērķiem salīdzinājumā pret pārējām G20 dalībvalstīm. Šī tēma ir aktuāla, jo klimata pārmaiņas ir krīzes vadība, kas prasa starptautisku sadarbību, saskaņotus mērķus un risinājumus. Parīzes līgums ir apvienojis visas valstis centienos ierobežot klimata izmaiņas, bet cik ambiciozi ir katras valsts centieni un kā tie sakrīt ar katras valsts pašdefinētajām interesēm? Darba rezultāti sniedz ieskatu gan Eiropas Savienības, gan G20 valstu centienos risināt klimata problēmas un aplūko šo centienu saskaņotību ar valstu politiskajām interesēm. Darbs strukturēts 3 daļās, kur pirmajā daļā izmantojot kvalitatīvo pētījuma metodi, tika izpētīti neoliberālisma pamatprincipi un tā saistība ar klimata politiku, kā rezultātā tika identificētas neoliberālisma ideoloģijas centrālās vērtības, kas ietekmē valstu politikas veidošanu attiecībā uz klimata jautājumiem, tika identificētas iespējas klimata politikas veidošanā. Otrajā daļā tika izmantota kvalitatīvā pētījumu metode, lai apskatītu klimata diplomātijas vēsturisko attīstību, galvenos dalībniekus, diskusijas un lēmumu pieņemšanas procesus no Kioto protokola līdz Parīzes līgumam un no COP21 konferences līdz COP28 konferencei, kā rezultātā autore varēja identificēt Eiropas Savienības un G20 valstu retoriku klimata jautājumos. Darba trešajā daļā izmantojot kvalitatīvo pētījuma metodi, tika veikts pētījums par G20 valstu NDC mērķiem un klimata politikām, izpētītas G20 valstu politiskās intereses klimata politikas veidošanā sasaistē ar CAT novērtējumu un analizētas Eiropas Savienības politikas salīdzinājumā ar 3 no G20 valstīm, kuras ir vistuvāk Parīzes mērķa sasniegšanai, kā rezultātā tika atbildēts uz pētījuma jautājumu, cik ambiciozas un saskaņotas ir Eiropas Savienības pašdefinētās politiskās intereses ar to izvirzītajiem klimata mērķiem salīdzinājumā ar pārējām G20 dalībvalstīm. Pētījuma noslēgumā tika veikti vairāki secinājumi. Darbs sastāv no 95 lpp un tajā ir iekļautas 5 tabulas, 1 pielikums ar 17 attēliem.

The title of the master`s thesis is “Initiatives of the European Union targeted towards achieving the goal set by the Paris Agreement on climate neutrality as compared to other G20 members” and its aim is to determine how ambitious and aligned the European Union's self-defined political interests are with their climate targets compared to other G20 countries. This is based on theoretical insights into the influence of neoliberalism on climate policy-making and qualitative data analysis. This topic is timely as climate change represents a crisis requiring international cooperation, coordinated goals, and solutions. The Paris Agreement has united all countries in efforts to limit climate change, but how ambitious are each country's efforts, and how do they align with their self-defined interests? The results provide insights into both the European Union's and the G20 countries' efforts to address climate issues and examine the alignment of these efforts with national political interests. The thesis is structured into three parts. In the first part, using a qualitative research method, the fundamental principles of neoliberalism and its connection to climate policy are explored, resulting in the identification of the central values of neoliberal ideology that influence national policy-making regarding climate issues, and opportunities in climate policy-making are identified. The second part uses the qualitative research method to examine the historical development of climate diplomacy, the main actors, discussions, and decision-making processes from the Kyoto Protocol to the Paris Agreement, and from the COP21 conference to the COP28 conference, allowing the author to identify the rhetoric of the European Union and G20 countries on climate issues. The third part of the work uses a qualitative research method to study the NDC targets and climate policies of the G20 countries, explore the political interests of the G20 countries in climate policy-making in connection with the CAT assessment, and analyze the European Union's policies compared to three G20 countries that are closest to achieving the Paris targets. As a result, the research question of how ambitious and aligned the European Union's self-defined political interests are with their climate targets compared to other G20 countries is answered. Several conclusions were made at the end of the study. The thesis consists of 95- pages and includes 5 tables, and 1 appendix with 17 images.