Praktizējošo vecmāšu attieksme par plānotām ārpusstacionāra dzemdībām

Abstract

Latvijā un lielākajā daļā Eiropas valstu dzemdību vietas izvēles iespējas ir ļoti ierobežotas, un pārsvarā dzemdībām ir tendence notikt stacionāra apstākļos (Galera-Barbero, Aguilera-Manrique, 2022). Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka sievietēm ir tiesības uz dzemdību vietas izvēli (Alcaraz-Vidal et al., 2021). Šo lēmumu var ietekmēt daudzi faktori, toties visnoteicošākais ir grūtnieču un dzemdību aprūpes speciālistu viedoklis, jo pētījumi liecina, ka šie aprūpes speciālisti būtiski ietekmē sieviešu un viņu partneru lēmumus (Galera-Barbero, Aguilera-Manrique, 2022; Jackson et al., 2020; Keedle et al., 2015). Maģistra darba mērķis bija noskaidrot praktizējošo vecmāšu attieksmi par plānotām ārpusstacionāra dzemdībām. Lai pētītu vecmāšu attieksmi, tika izvirzītas trīs hipotēzes, lai noskaidrotu, vai pastāv statiski nozīmīgas atšķirības starp vecmāšu attieksmi par plānotām ārpusstacionāra dzemdībām un dažādiem perinatālās aprūpes posmiem, lai pārbaudītu, vai pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp praktizējošo vecmāšu vecumu, darba pieredzi, izglītības līmeni un attieksmi par plānotām ārpusstacionāra dzemdībām un uzzinātu, vai pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp praktizējošo vecmāšu viedokli par plānoto ārpusstacionāra dzemdību drošību un attieksmi par plānotām ārpusstacionāra dzemdībām. Pētījumā piedalījās 158 Latvijā praktizējošās vecmātes vecumā no 22 līdz 68 gadiem (M=39,7, SD=13,0), ar darba pieredzi no 1 līdz 47 gadiem (M=15,5, SD=14,02), no kurām 51,6% bija vecmātes, kas strādā stacionārā, 17,8% - strādā tikai ambulatori un 30,6% - strādā gan stacionārā, gan ambulatori. Pētījuma rezultāti uzrāda, ka nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp praktizējošo vecmāšu attieksmi par plānotām ārpusstacionāra dzemdībām un dažādiem perinatālās aprūpes posmiem, kuros vecmātes strādā (H = 5,52, p = 0,06). Pastāv statistiski nenozīmīga saistība starp praktizējošo vecmāšu vecumu un attieksmi par plānotām ārpusstacionāra dzemdībām (rs= -0,12, p = 0,15). Pastāv statistiski nozīmīga saistība starp praktizējošo vecmāšu darba pieredzi un attieksmi par plānotām ārpusstacionāra dzemdībām (rs=-0,26, p= 0,001). Nepastāv statistiski nozīmīga saistība starp praktizējošo vecmāšu izglītības līmeni un attieksmi par plānotām ārpusstacionāra dzemdībām (rs= 0,07, p= 0,36). Pastāv statistiski nozīmīga saistība starp praktizējošo vecmāšu attieksmi par plānotām ārpusstacionāra dzemdībām un viedokli par plānoto ārpusstacionāra dzemdību drošību (rs=0,71, p=0,001). Pamatojoties uz iegūtajiem pētījuma rezultātiem, var secināt, ka lielākā daļa vecmāšu drīzāk neatbalsta sievietes lēmumu dzemdēt plānotās ārpusstacionāra dzemdībās, noteikti nevēlētos kādreiz vadīt, pieņemt un drīzāk arī nevēlētos piedalīties plānotās ārpusstacionāra dzemdībās.

In Latvia and most European countries, the choice of delivery site is very limited, and most births tend to take place in hospital settings (Galera-Barbero, Aguilera-Manrique, 2022). The World Health Organization stresses that women have the right to choose the place of delivery (Alcaraz-Vidal et al., 2021). Many factors can influence this decision, but the most determinant is the opinion of antenatal and maternity care professionals, as studies show that these care professionals have a significant influence on the decisions of women and their partners (Galera-Barbero and Aguilera-Manrique, 2022; Jackson et al., 2020; Keedle et al., 2015). The aim of this master thesis was to explore practicing midwives' attitudes about planned out-of-hospital birth. To study midwives' attitudes, three hypotheses were put forward to find out whether there are statically significant differences between midwives' attitudes about planned out-of-hospital birth and different stages of perinatal care, to test whether there are statistically significant associations between practicing midwives' age, work experience, level of education and attitudes about planned out-of-hospital birth, and to find out whether there are statistically significant associations between practicing midwives' views on the safety of planned out-of-hospital birth and attitudes about planned out-of-hospital birth. The study included 158 midwives practicing in Latvia aged 22-68 years (M=39.7, SD=13.0), with 1-47 years of experience (M=15.5, SD=14.02), of whom 51.6% were midwives working in inpatient care, 17.8% - working in antenatal care, and 30.6% - working in both inpatient and antenatal care. The results of the study show that there are no statistically significant differences between practicing midwives' attitudes about planned out-of-hospital birth and the different stages of perinatal care in which midwives work (H = 5.52, p = 0.06). There is a statistically insignificant association between the age of practicing midwives and the attitude about planned out-of-hospital birth (rs = -0.12, p = 0.15). There is a statistically significant association between practicing midwives' work experience and attitudes about planned out-of-hospital birth (rs=-0.26, p= 0.001). There is no statistically significant association between the educational level of practicing midwives and attitudes about planned out-of-hospital births (rs=-0.07, p= 0.36). There is a statistically significant association between practicing midwives' attitudes about planned out-of-hospital birth and their opinions about the safety of planned out-of-hospital birth (rs=0.71, p=0.001). Based on the obtained research results, it can be concluded that the majority of midwives would rather not support a woman's decision to give birth in a planned out-of-hospital birth, would definitely not ever want to manage, accept and would rather not want to participate in a planned out-of-hospital birth.