Izdegšanas sindroma izplatība un saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģijām praktizējošiem fizioterapeitiem Latvijā

Abstract

Aktualitāte: pētījumi liecina, ka fizioterapeiti bieži saskaras ar izdegšanas sindromu, tā smagums katrā valstī atšķiras. Pierādīts, ka izdegšanas sindroms ir atkarīgs no stresa pārvarēšanas stratēģiju efektivitātes, taču nav viennozīmīgu pierādījumu, kas apstiprinātu to saistību fizioterapeitu vidū. Pētījuma problēma: vai pastāv saistība starp izdegšanas sindroma izplatību Latvijā praktizējošu fizioterapeitu vidū un fizioterapeitu pielietotajām stresa pārvaldīšanas stratēģijām? Pētījuma mērķis: izpētīt, kāda ir izdegšanas sindroma izplatība Latvijā praktizējošu fizioterapeitu vidū un tā saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģijām. Dizains: secīgais izskaidrojošais jaukts pētījuma dizains. Metodes: pētījuma pirmajā daļā piedalījās 131 Latvijā praktizējošs fizioterapeits (23-60 gadi), un tika izmantota Kopenhāgenas izdegšanas aptauja un Problēmsituāciju pārvarēšanas stratēģiju īsā aptauja, un papildus jautājumi. Savukārt otrajā daļā piedalījās 10 atlasīti fizioterapeiti (24-50 gadi), un tika izmantotas daļēji strukturētas intervijas. Rezultāti: pētījuma dalībniekiem, 131 Latvijā praktizējošam fizioterapeitam, 42,7% ir vidējs izdegšanas līmenis. Visbiežāk tiek izmantotas uz darbību jeb problēmu orientētas stresa pārvarēšanas stratēģijas, kam pierādīta statistiski nozīmīga saistība ar zemākiem izdegšanas rādītājiem. Fizioterapeiti visretāk izmanto neadaptīvās stratēģijas, tām pierādīta statistiski nozīmīga vidēji cieša negatīva korelācija ar izdegšanas sindromu. Katrs desmitais ir dzirdējis par Bālinta grupu un Supervīziju vai to apmeklējis. Secinājumi: pētījuma dalībnieki, Latvijā praktizējoši fizioterapeiti, 56% saskaras ar izdegšanas sindromu vidējā līdz smagā līmenī, no visiem dalībniekiem 42,7% ir vidējs un gandrīz katram astotajam ir augsts izdegšanas līmenis. Riska faktori ir ar darbu un klientiem saistīto un personīgo faktoru kombinācija, visi ir ietekmējami, taču tie tiek mainīti tikai pēc saskaršanās ar izdegšanas sindromu. Tiem fizioterapeitiem, kuri stresa situāciju pārvarēšanai izmanto uz darbību vērstas stratēģijas vērojami zemāki izdegšanas rādītāji, savukārt tiem, kuri biežāk izmanto neadaptīvas stratēģijas ir augstāki rādītāji. Fizioterapeitiem Latvijā trūkst zināšanu un informācijas par atbalsta pasākumiem, kas pieejami fizioterapeitiem.

Topicality: research shows that physiotherapists often face burnout syndrome, and its severity varies from country to country. Studies indicate that burnout syndrome is related to the effectiveness of stress coping strategies, but there is no clear evidence of this relationship among physiotherapists. Problem of the study: is there a relationship between the prevalence of burnout syndrome among physiotherapists in Latvia and the stress coping strategies they use? Aim of the study: to investigate the prevalence of burnout syndrome among physiotherapists in Latvia and its relationship to stress coping strategies. Design: a mixed-methods sequential explanatory design. Methods: 131 Latvian physiotherapists (ages 23-60) participated in the first part of the study, using the Copenhagen Burnout Inventory, Brief - Coping Orientation to Problems Experienced Inventory, and additional questions. In the second part, 10 selected physiotherapists (ages 24-50) participated in semi-structured interviews. Results: 42.7% of physiotherapists in Latvia have an average level of burnout. Problem-focused coping strategies are most commonly used and have a statistically significant association with lower burnout rates. Avoidant coping strategies are the least frequently used and have a statistically significant moderately strong negative correlation with burnout. One in ten has heard of or attended Balint Group and Supervision. Conclusion: 56% of the physiotherapists practicing in Latvia experience burnout at a moderate to severe level, 42.7% have a moderate level of burnout, and almost one in eight have a high level of burnout. Risk factors are a combination of work-related, client-related and personal factors, all of which are modifiable, but usually only after experiencing burnout syndrome. Physiotherapists who use problem-focused strategies to cope with stressful situations have lower burnout rates, while those who use avoidant coping strategies more frequently have higher rates. Physiotherapists in Latvia lack knowledge and information about available support.