Olbaltumvielu daudzuma uzturā ietekme uz dažādiem fiziskās sagatavotības rādītājiem maztrenētiem cilvēkiem, kuri trīs reizes nedēļā veic kombinētas spēka, izturības un augstas intensitātes intervālu treniņu slodzes

Abstract

Darba nosaukums: Olbaltumvielu daudzuma uzturā ietekme uz dažādiem fiziskās sagatavotības rādītājiem maztrenētiem cilvēkiem, kuri trīs reizes nedēļā veic kombinētas spēka, izturības un augstas intensitātes intervālu treniņu slodzes. Pamatojums: Ir pieejami pētījumi un meta analīzes par olbaltumvielu atšķirīga daudzuma ietekmi uz dažādiem fiziskās sagatavotības rādītājiem, ķermeņa kompozīciju un arī citiem veselības rādītājiem. Šajos pētījumos un analīzēs nav vienotu secinājumu, kā arī tās parāda atšķirīgus rezultātus nepieciešamajam olbaltumvielu daudzumam pie noteiktas fiziskās aktivitātes. Šī pētījuma ietvaros tika pētīts, vai un cik liela atšķirība ir dažādos fiziskās sagatavotības rādītājos, spēka, izturības un augstas intensitātes treniņu režīmos, kā arī izmaiņas ķermeņa kompozīcijā atkarībā no uzņemtā olbaltumvielu apjoma. Mērķis: Salīdzināt trīs dažādu uzņemto olbaltumvielu daudzuma diapazonu uzturā ietekmi uz dažādiem fiziskās sagatavotības rādītājiem, kā arī tauku un muskuļu masas izmaiņām. Metodes: Pētījumā piedalījās 36 cilvēki, kas bija sadalīti trīs grupās pēc konkrēta dienā uzņemamā olbaltumvielu apjoma uz katru ķermeņa kilogramu - mazs (MOA), vidējs (VOA) un liels (LOA). Pirms pētījuma uzsākšanas dalībnieki veica testus aerobās darba spējas, maksimālās jaudas, spēka izturības un spēka noteikšanai. Divu mēnešus pētījuma dalībnieki ievēroja treniņu plānu, kā arī noteiktu uztura plānu. Noslēgumā dalībnieki atkārtoti veica testus, lai novērtētu izmaiņas. Pētījumā tika izmantota aprakstošā statistika (vidējā vērtība un standartnovirze, skaits un relatīvais skaits), kā arī slēdzienstatistika, lai salīdzinātu trīs grupas (trīs neatkarīgu izlašu dispersijas analīze jeb Anova). Par būtiskuma līmeņa tika izvēlēta 5 % robeža. Rezultāti: LOA grupai muskuļu masa pieauga par 1,53 kilogramiem, VOA grupai par 0,94 kilogramiem, MOA grupai par 0,14 kilogramiem. Statistiski nozīmīgas izmaiņas tika novērotas starp LOA un MOA grupu. VOA un LOA grupu starpā statistiski nozīmīgas izmaiņas netika novērotas. Secinājumi: Autors secina, ka 1,1-1,5 grami olbaltumvielu uz ķermeņa kilogramu pie smagāka treniņu režīma, ir nepietiekošs olbaltumvielu apjoms, savukārt 1,6-2 grami - pietiekošs apjoms šādam treniņu režīmam.

Title: The effect of the amount of protein in the diet on various physical fitness indicators in lightly trained individuals who perform combined strength, endurance and high-intensity interval trainings three times per week. Purpose: There are studies and meta-analyses available on the effects of different amounts of protein on various indicators of physical fitness, body composition and other health indicators. These studies and analyzes do not reach a single conclusion, and they also show different results for the amount of protein required for a given physical activity. Within the framework of this study, it was investigated whether and how big a difference there is in various indicators of physical fitness, strength, endurance and high-intensity training regimes, as well as changes in body composition depending on the amount of protein intake. Objective: To compare the effects of three different ranges of dietary protein intake on various indicators of physical fitness, as well as changes in fat and muscle mass. Methods: The study involved 36 people who were divided into three groups based on the specific amount of protein intake per kilogram of body weight - low (LPA), medium (MPA), and high (HPA). Before the start of the study, participants underwent tests to determine aerobic capacity, maximum power, strength endurance, and strength. For two months, the study participants followed a training plan and a specific nutrition plan. At the end of the study, participants repeated the tests to assess changes. Descriptive statistics (mean value and standard deviation, count and relative count) and inferential statistics were used to compare the three groups (ANOVA). A significance level of 5% was chosen. Results: HPA group gained muscle mass by 1.53 kilograms, MPA group by 0.94 kilograms, LPA group by 0.14 kilograms. Statistically significant changes were observed between the HPA and LPA group. No statistically significant changes were observed between the MPA and HPA groups. Conclusions: The author concludes that 1.1-1.5 grams of protein per kilogram of the body with a heavier training regime is an insufficient amount of protein, while 1.6-2 grams is a sufficient amount for such a training regime. Key words: High and low protein intake, high-intensity interval training, strength training, strength endurance training, body composition, health.