Obligāto veselības pārbaužu ietekme uz darba vidi un nodarbinātā tālāko darbu.

Abstract

Maģistra darbs “Obligāto veselības pārbaužu ietekme uz darba vidi un nodarbinātā tālāko darbu” pēta obligāto veselības pārbaužu sistēmu, kas ir veidota saskaņā ar Eiropas direktīvas 89/391/EEK prasībām un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 219 par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā. Latvijā turpina pieaugt pirmreizēji reģistrēto arodslimnieku skaits. Pētījuma mērķis ir izvērtēt obligāto veselības pārbaužu ietekmi uz darba vidi un nodarbinātā tālāko darbu. Savukārt pētījuma uzdevumi ir veikt zinātniskās literatūras analīzi, veikt kvalitatīvo pētījumu, izmantojot fokusa grupas intervijas, izpētīt obligāto veselības pārbaužu ietekmi uz nodarbinātā veselību un darba vidi, darba devējiem, izstrādāt konkrētus ieteikumus sistēmas uzlabošanai. Pētījuma jautājumi ir, vai normatīvie akti nodrošina iespēju sasniegt pārbaužu mērķi, kāda ir darba devēju attieksme pret obligātajām veselības pārbaudēm un kā tās ietekmē izmaiņas darba vidē, kāda ir nodarbināto attieksme pret pārbaudēm, darba vidi un darba gaitas, kādi uzlabojumi nepieciešami, lai nodrošinātu obligāto veselības pārbaužu mērķa sasniegšanu. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka Ministru kabineta noteikumos Nr. 219 atrunātā iespēja arodārstam nosūtīt nodarbināto uz papildus veselības pārbaudēm dzīvē netiek īstenota, kā arī tie ir pārāk vispārīgi un ir jāpārstrādā. Darba vidē ir iespēja uzlabot darba vides risku faktoru novērtējumus un uzlabot darba aizsardzības speciālistu zināšanas par profilaktisko pasākumu ieviešanu. Nodarbinātie vērtē veselības pārbaudes kā formālas, savukārt darba devēji neuzticas pirmreizējām veselības pārbaudēm un norāda uz “ēnu” veselības pārbaužu veikšanu. Darba devēji izprot veselības sistēmas problēmas un apzinās, ka ieguldījumi nodarbinātajos ir ilgtermiņa pasākums. Nodarbinātie un darba devēji norāda uz to, ka veselības pārbaužu sistēma nevar būt «atrauta» no kopējās veselības sistēmas. Balstoties uz pētījuma rezultātiem obligātajām veselības pārbaudēm ir ietekme uz nodarbināto veselību un darba vidi, kā arī tās ietekmē nodarbinātā darba gaitas (atbrīvoti, pārcelti, arodslimības). Esošā sistēma nespēj pilnībā sasniegt mērķi gan no normatīvo aktu skatu punkta, gan no iesaistīto pušu savstarpējas komunikācijas un gaidu viedokļa. Maģistra darbā ir 72 lappuses, 1 pielikums, 2 tabulas, 6 attēli un 25 literatūras avoti. Kalniņš, Armands. Obligāto veselības pārbaužu ietekme uz darba vidi un nodarbinātā tālāko darbu. Maģistra darbs / zinātniskais vadītājs Dr. med., asoc.prof. Jeļena Reste. Rīga: RSU un RISEBA, 2024. 72.lpp.

Master's Thesis “The impact of mandatory health screening on the working environment and the employee's future work” explores the system of mandatory health checks designed in accordance with the requirements of the European Directive 89/391/EEC and Cabinet Regulation No. 219 in order to improve the safety and health protection of workers at work. The aim of the study is to evaluate the impact of mandatory health screenings on the work environment and the employee's further employment. The tasks of the study are to conduct an analysis of scientific literature, to carry out a qualitative study using focus group interviews, to analyse the impact of mandatory health screening on the employee's health and work environment, to develop specific recommendations for improving the system. The research questions are: do the regulations ensure the achievement of the goals, what is the attitude of employers towards mandatory health checks and how do they affect changes in the work environment, what is the attitude of employees towards the screenings, and what improvements are necessary to ensure the achievement of the goals. The results of research show that the possibility for an occupational physician to refer an employee for additional health checks, as stated in the Cabinet Regulation No. 219, is not implemented in practice, these regulations are too general and need to be revised. A comprehensive assessment of risk factors in the work environment is not being carried out, and occupational safety specialists lack knowledge about the implementation of preventive measures. Employees view health checks as formalities, while employers do not trust the initial health screenings and report that there are also "shadow" health checks. Employers understand the problems within the health system and recognize that investments in employees are long-term measures. Both employees and employers indicate that the health screening system cannot be "detached" from the overall health system. Based on the results of the study, mandatory health screenings impact employee health and the work environment, as well as affect the employee's future work (dismissals, transfers, occupational diseases). The current system cannot fully achieve its goals from the perspective of regulatory acts or the mutual communication and expectations of the involved parties. The master's thesis consists of 72 pages, 1 appendix, 2 tables, 6 figures, and 25 references. Kalniņš, Armands. The impact of mandatory health screening on the working environment and the employee's future work. Master's Thesis / Scientific Supervisor Dr. med., Assoc. Prof. Jeļena Reste. Riga: RSU and RISEBA, 2024. 72 pages.