Darbspējas vecuma personu ar stomu izdevumi par veselības aprūpi nabadzības riska novērtēšanas kontekstā

Abstract

Darba nosaukums: Darbspējas vecuma personu ar stomu izdevumi par veselības aprūpi nabadzības riska novērtēšanas kontekstā. Aktualitāte: Latvijā 15 % mājsaimniecību izdevumi par veselības aprūpi ir tik augsti, ka tos klasificē kā katastrofālus. Pacienti ar hroniskām saslimšanām ir identificēta kā viena no finansiāli neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām regulāro pacienta maksājumu dēļ. Mērķis un uzdevumi: ir novērtēt darbspējas vecuma personu ar stomu izdevumus par veselības aprūpi nabadzības riska kontekstā. Apkopojot informāciju par nabadzības riska noteikšanas metodēm, piemeklēt piemērotāko metodi šī pētījuma veikšanai. Veikt mērķgrupas aptauju, aprēķināt katastrofālos izdevumus ar vairākām metodēm. Izpētīt iespējamo moderatoru saistību ar pacientu izdevumiem un tiem sekojošo nabadzības risku. Pētījuma jautājumi: Vai darbspējas vecuma personas ar stomu ir vairāk pakļauti nabadzības riskam pacientu tiešo maksājumu dēļ? Kādi ir sociāli demogrāfiskie parametri darbspējas vecuma pacientiem ar stomu, vai tiem ir saistība ar nabadzības risku? Rezultāti un secinājumi. Aptaujā reģistrētas N = 133 derīgas atbildes. Pētāmās grupas izdevumi par veselības aprūpi ir vidēji 76,0 EUR personai mēnesī, tos lielā mērā veido tiešie maksājumi par medikamentiem, medicīniskajām ierīcēm un zobārstniecību. Pacientu tiešo maksājumu īpatsvars pret mājsaimniecību ienākumiem svārstās no 5,75 % kvintilei ar augstākajiem ienākumiem līdz 17,86 % kvintilei ar zemākajiem ienākumiem. 8,7 % respondentu mājsaimniecības veselībai tērē vairāk kā 25 % ienākumu. 19,8 % respondentu izdevumi par veselības aprūpi ir katastrofāli augsti, bet papildus 23,0 % respondentu tie padziļina nabadzību. Binomiālās regresijas analīzes modelis uzrāda būtisku p < 0,001 katastrofālo izdevumu incidences saistību ar pacientu tiešo maksājumu īpatsvaru pret ienākumiem, respondenta mājsaimniecības tipu un ienākumu kvintili. Katastrofālie veselības izdevumi koncentrējas kvintilēs ar zemākajiem ienākumiem. Pacientu tiešie maksājumi rada finansiālas grūtības, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, algota darba zemu intensitāti, zemu izglītības līmeni. Vairums (54,9 %) darbspējas personas ar stomu ir nestrādājošas personas ar invaliditāti. Pētījums apkopo pieejamās metodes pacientu izdevumu novērtēšanā un sniedz ieskatu, cik saslimšanas gadījumā finansiāli nepasargāti ir cilvēki ar zemiem ienākumiem. Bibliogrāfiskais pieraksts: Skudra, Agnese. Darbspējas vecuma personu ar stomu izdevumi par veselības aprūpi nabadzības riska novērtēšanas kontekstā. Maģistra darbs / zinātniskā vadītāja Msc. Alīna Dūdele. Rīga: RSU/RISEBA, 2024. 97 lpp.: 2 pielikumi, 27 tabulas, 36 attēli, 95 literatūras avoti.

Title: Out-of-pocket expenses of working-age ostomates in the context of poverty risk assessment. Importance. In Latvia 15% of household expenses for health care are so high that they are classified as catastrophic. Patients with chronic diseases have been identified as one of the most financially vulnerable population groups due to regular out-of-pocket expenditures. Aim and objectives: to assess the expenditure on health care of working age ostomates in the context of the risk of poverty. Collecting information on poverty risk determination methods in the scientific literature, finding the most suitable method for conducting this research. Conduct a survey of the target group, calculate the risk of poverty with several methods. To examine the association of potential moderators with out-of-pocket expenditures and the subsequent risk of poverty. Research questions: Are working-age ostomates more at risk of poverty due to out-of-pocket expenditures? What are the sociodemographic parameters of working-age ostomates, are they related to the risk of poverty? Results and conclusions. Recorded N=133 valid responses. The out-of-pocket expenses of the research group are on average 76.0 EUR per person per month, they are largely made up of direct payments for medicines, medical devices and dentistry. The ratio of out-of-pocket expenses to household income ranges from 5.75% for the highest income quintile to 17.86% for the lowest quintile. 8.7% of households spend more than 25% of their income on health care. For 19.8% of respondents, out-of-pocket expenses are catastrophic and push households in poverty, but for an additional 23.0% of respondents they deepen poverty. The binomial regression analysis model shows a significant p < 0.001 association of the incidence of catastrophic expenses with the ratio of PTM to income, respondent household type, and income quintile. Catastrophic expenses are concentrated in the poorest income quintiles. Out-of-pocket expenses create financial difficulties, especially for people with low income, low work load, low education level. The majority (54.9%) of working age ostomates are non-working persons with disabilities. The study summarizes available methods for assessing out-of-pocket expenses and provides an insight into how financially vulnerable people with low incomes are in case of illness. Bibliography: Skudra, Agnese. Out-of-pocket expenses of working-age ostomates in the context of poverty risk assessment. Master thesis / Scientific Supervisor Msc. Alīna Dūdele. Rīga: RSU/RISEBA, 2024. 97 pp., 2 appendices, 36 images, 27 tables, 95 references.