Ogu mazgāšanas ietekme uz bakteriālo piesārņojumu

Abstract

Ievads. Ogas ēd neapstrādātas, šķiedrvielu, antioksidantu un polifenolu satura dēļ, taču svaigas ogas ir potenciāls dažādu pārtikas izraisītu infekciju un slimību uzliesmojumu avots. Mazgāšanas metožu efektivitāte ir atkarīga no ogu veida, mazgāšanas ilguma, izmantotajām ķimikālijām un pesticīdu fizikālajām/ķīmiskajām īpašībām. Dažādu mazgāšanas tehniku izvēle var būtiski ietekmēt kopējo baktēriju skaitu ogās. Darba mērķis. Noskaidrot vai pastāv sakarība starp bakteriālo piesārņojumu ogās un dažādām mazgāšanas metodēm. Noskaidrot respondentu zināšanas par ogu mikrobioloģisko piesārņojumu un ogu mazgāšanu praksi. Darba materiāli un metodes. Kvantitatīvs eksperimentāls šķērsgriezuma pētījums. Mikrobioloģiskais pētījums jeb praktiskā daļa tika veikta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības vides zinātniskā institūta “BIOR” laboratorijā, kur tika aprēķināta baktēriju, raugu un pelējumu skaita atšķirība starp mazgātām un nemazgātām krūmmellenēm. Respondentu anketēšana veikta, lai noskaidrotu vai patērētāji ir informēti par bakteriālo piesārņojumu ogās, vai un kā tās apstrādā pirms ēšanas. Datu analīzei atkarībā no datu sadalījuma tika izmantotas neparametriskās metodes, tika veikta šķērstabulu saistību analīze ar Hī-kvadrāta (Pearson Chi-Square tests) testu. Rezultāti. Krūmmellenes, kas mazgātas trīs reizes sterilā bļodā 30 sekundes, mainot ūdeni, izrādījās visefektīvākā mazgāšanas metode, kurā par 95,9% tika samazināts koloniju veidojošo vienību skaits salīdzinot ar nemazgātām ogām. Pētījumā piedalījās 1217 dalībnieki vecumā no 18 līdz 65 gadiem (vīrieši n= 361 un sievietes n= 856). Vairāk kā puse dalībnieku svaigas ogas pirms ēšanas nemazgā 55,2% (n=672), turpretī 88,6% (n=1078) pirms ēšanas neapstrādā saldētas ogas. Kā ogu nemazgāšanas iemeslus pirms lietošanas uzturā, 44,5% (n=542) no dalībniekiem min to, ka ogas jau ir tīras un nav jāmazgā. 71,2% (n=866) respondentu nav informēti par mikrobioloģisko piesārņojumu ogās. Secinājumi. Pētījuma hipotēze, ka pieaugot respondentu izglītības līmenim, pieaug tas, vai ogas tiek apstrādātas pirms ēšanas, apstiprinājās. Respondenti nav informēti par bakteriālo piesārņojumu ogās un lielākā daļa pirms ēšanas tās neapstrādā. Patērētāju vidū pastāv dažādi uzskati, kas ietver to, ka ogas jau ir tīras, tās ir droši lietot nemazgātas, pārāk smalkas vai salasītas dārzā/mežā, pastāv kā arguments kāpēc ogas netiek mazgātas.

Introduction. Berries are eaten raw for their fiber, antioxidant and polyphenol content, but fresh berries are a potential source of various food-borne infections and disease outbreaks. The effectiveness of washing methods depends on the type of berry surface, the duration of washing, the chemicals used and the physical/chemical properties of the pesticides. The choice of different washing techniques can significantly impact the total number of bacteria in the berries. Objective. The study aims to find out whether there is a correlation between bacterial contamination in berries and different washing methods, and to ascertain respondents' knowledge of bacterial contamination in berries and berry washing. Materials and methods. Quantitative experimental cross-sectional study. The microbiological study was carried out in the laboratory of the Institute for Food Safety, Animal Health and Environment “BIOR”, where the difference in bacterial, yeast and mold counts between washed and unwashed blueberries was calculated. A questionnaire was carried out to find out whether consumers are aware of bacterial contamination in berries and whether and how berries are washed before eating. Non-parametric methods were used to analyze results depending on the distribution of the data, cross-tables were analyzed using the Pearson Chi-Square test. Results. Blueberries washed three times for 30 seconds, in a sterile bowl proved to be the most effective washing method, with a 95.9% reduction in colony forming units compared to unwashed berries. The study included 1217 participants aged 18-65 years (males n= 361 and females n= 856). More than half of the participants did not wash berries before eating 55.2% (n=672), while 88.6% (n=1078) did not process frozen berries before eating. As reasons for not washing berries before consumption, 44.5% (n=542) of the participants mentioned that the berries are already clean and do not need to be washed. 71.2% (n=866) of the participants are not aware of microbiological contamination in berries. Conclusions. The study hypothesis that whether berries are processed before eating increases with the level of education of respondents was confirmed. Respondents are not aware of bacterial contamination in berries and most do not process them before eating. There are different perceptions among consumers, including that berries are already clean, safe to eat unwashed, too fragile or picked in the garden/forest, which serve as arguments for not washing the berries.