Liepājas iedzīvotāju attieksme un zināšanas par automatizētā ārējā defibrilatora pielietošanu pirmās palīdzības sniegšanā

Abstract

Pētījuma ,,Liepājas iedzīvotāju attieksme un zināšanas par automatizētā ārējā defibrilatora pielietošanu pirmās palīdzības sniegšanā” mērķis bija noskaidrot Liepājas iedzīvotāju attieksmi un zināšanas par automatizētā ārējā defibrilatora (AĀD) pielietošanu pirmās palīdzības sniegšanā. Pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās ir nozīmīga globāla sabiedrības veselības problēma ar sliktiem izdzīvošanas rezultātiem. Jebkurā valstī veiksmīgu šādu pacienta glābšanu nodrošina ārkārtas reaģēšanas sistēmu aktivizēšana un blakus esošo cilvēku spēja uzsākt atdzīvināšanas pasākumus. Ātra defibrilācija, kas veikta 3–5 minūšu laikā pēc sirds apstāšanās, var nodrošināt 50–70% izdzīvošanu. Literatūras apskatā iztirzāta pēkšņas sirdsdarbības apstāšanās sastopamība, cēloņi, riska faktori, AĀD lietošanas indikācijas un nozīme pirmās palīdzības sniegšanā, kā arī publiskās pieejas AĀD programmas īstenošanu ietekmējošie stratēģiskie, materiāli tehniskie, cilvēciskie un ar apmācību saistītie faktori. Pētījums veikts izmantojot anonīmu aptauju un kvantitatīvu pieeju. Tika noskaidrota un salīdzināta Liepājas iedzīvotāju darbspējas virs darbspējas vecumā attieksme un zināšanas par automatizētā ārējā defibrilatora pielietošanu pirmās palīdzības sniegšanā. Tika iegūtas un analizētas 268 respondentu anketas, rezultātā konstatēts, ka Liepājas iedzīvotāju attieksme ir pārliecinoši pozitīva, taču nav pietiekamu zināšanu par AAD lietošanu pirmās palīdzības sniegšanā. To ietekmē par pieciem gadiem un vēl agrāk apmeklētie pirmās palīdzības kursi, jaunas informācijas un praktiskās pieredzes trūkums, šaubas un bailes. Liepājas iedzīvotājiem ir zems zināšanu un gatavības pielietot AĀD pašnovērtējums, tāpēc nepieciešams sniegt informāciju par AĀD, motivēt apmeklēt pirmās palīdzības kursus, lai apgūtu jaunas zināšanas un iegūtu pārliecību lietot AĀD atdzīvināšanas pasākumos. Kvalifikācijas darbs sastāv no teorētiskās un pētnieciskās daļas. Teorētiskās daļas trīs punktos apskatīta pēkšņas sirdsdarbības apstāšanās epidemioloģija, AĀD pielietošana pirmās palīdzības sniegšanā un publiskās pieejas AĀD programmas īstenošanu ietekmējošie faktori. Pētnieciskā daļa ietver pētījuma metodes aprakstu, pētījuma rezultātus, rezultātu interpretāciju un secinājumus. Pētījumā rezultāti apspoguļoti 12 attēlos un 3 tabulās. Kopējais darba apjoms ir 35 lpp. Kvalifikācijas darbā izmantoti 39 literatūras avoti, pievienoti 3 pielikumi. Atslēgvārdi - sirds apstāšanās ārpus slimnīcas, automātiskais ārējais defibrilators; AED lietošana, reanimācija, atdzīvināšanas algoritmi, veselības aprūpes kvalitāte

The aim of the study "Attitudes and Knowledge of the Residents of Liepāja Regarding the Use of Automated External Defibrillators in First Aid" was to determine the attitudes and knowledge of the residents of Liepāja about the use of automated external defibrillators (AED) in first aid. Sudden cardiac arrest is a significant global public health issue with poor survival outcomes. Successful resuscitation of such patients in any country is ensured by the activation of emergency response systems and the ability of bystanders to initiate resuscitation measures. Rapid defibrillation within 3–5 minutes of cardiac arrest can ensure 50–70% survival. The literature review discusses the incidence, causes, and risk factors of sudden cardiac arrest, indications and importance of AED use in first aid, as well as strategic, material-technical, human, and training-related factors influencing the implementation of public access AED programs. The study was conducted using an anonymous survey and a quantitative approach. The attitudes and knowledge of the working-age and above working-age population of Liepāja regarding the use of AEDs in first aid were identified and compared. A total of 268 respondent questionnaires were obtained and analyzed, revealing that the attitude of the residents of Liepāja is overwhelmingly positive; however, there is a lack of sufficient knowledge about the use of AEDs in first aid. This is influenced by the fact that the first aid courses were attended five years ago or earlier, a lack of new information and practical experience, doubts, and fears. The residents of Liepāja have a low self-assessment of their knowledge and readiness to use AEDs, thus it is necessary to provide information about AEDs, motivate them to attend first aid courses to acquire new knowledge, and gain confidence in using AEDs in resuscitation measures. The qualification work consists of theoretical and research parts. The theoretical part, in three sections, discusses the epidemiology of sudden cardiac arrest, the use of AEDs in first aid, and the factors influencing the implementation of public access AED programs. The research part includes a description of the research methods, research results, interpretation of results, and conclusions. The results of the study are presented in 12 figures and 3 tables. The total length of the work is 35 pages. The qualification work references 39 sources and includes 3 appendices. Keywords - out-of-hospital cardiac arrest, automated external defibrillator; AED use, resuscitation, resuscitation algorithms, healthcare quality