Neatliekamajā medicīnā strādājošo māsu un ārsta palīgu motivācija kardiopulmonālās reanimācijas situācijās

Abstract

Kardiopulmonālā reanimācija (KPR) ir svarīgākais ārstēšanas pasākums cirkulācijas apstāšanās gadījumā. No šīs procedūras kvalitātes ir tieši atkarīga pacienta izdzīvošanas prognoze un turpmākā dzīves kvalitāte. Neskatoties uz KPR tehnisko vadlīniju pastāvīgu pilnveidošanu, izdzīvošanas rādītāji pēc tās joprojām nepārsniedz 15%. Šie dati liek pievērst uzmanību ne tikai KPR tehniskajai pusei, bet arī citiem saistītajiem faktoriem, tostarp nemedicīniskajiem, tādiem kā palīdzības sniedzēju psihoemocionālais stāvoklis, komunikācijas prasmes, motivācija un citi. Kvalifikācijas darbs “Neatliekamajā medicīnā strādājošo māsu un ārsta palīgu motivācija kardiopulmonālās reanimācijas situācijās” salīdzina motivācijas līmeni dažādās darbavietās – reanimācijas/intensīvās terapijas un uzņemšanas nodaļās – strādājošajām māsām un ārsta palīgiem. Pētījuma mērķis: noskaidrot neatliekamajā medicīnā strādājošo māsu un ārsta palīgu motivāciju kardiopulmonālās reanimācijas situācijās. Pētījuma hipotēze: reanimācijas/intensīvās terapijas un uzņemšanas nodaļās strādājošo māsu un ārsta palīgu motivācija kardiopulmonālās reanimācijas situācijās atšķiras. Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās atkarībā no darbavietas. Motivācijas novērtējums tika veikts gan pēc motivācijas veida (altruistiskā, atlīdzības vai soda izvairīšanās motivācija), gan arī dažādos ar darba vidi un apstākļiem saistītajās situācijās. Pētījumā tika atklāts, ka kopumā motivācija reanimācijas/intensīvās terapijas un uzņemšanas nodaļās strādājošajām māsām un ārsta palīgiem praktiski neatšķiras. Tomēr bija konstatētas statistiski nozīmīgas motivācijas līmeņa atšķirības altruistiskajā motivācijā, kā arī dažos ar pacientu saistītajos gadījumos.

Cardiopulmonary resuscitation (CPR) is the most crucial treatment measure in cases of cardiac arrest. The quality of this procedure directly impacts the patient's survival prognosis and subsequent quality of life. Despite continuous improvements in CPR technical guidelines, survival rates after CPR still do not exceed 15%. These statistics highlight the importance of focusing not only on the technical aspects of CPR but also on other related factors, including non-medical ones such as the psychological and emotional state of the caregivers, their communication skills, motivation, and others. The qualification work "Motivation of Emergency Medical Nurses and Physician Assistants in Cardiopulmonary Resuscitation Situations" compares the motivation levels of nurses and physician assistants working in different departments — intensive care and emergency departments. The aim of the study is to determine the motivation of nurses and physician assistants working in emergency medicine during cardiopulmonary resuscitation situations. The study's hypothesis is that the motivation of nurses and physician assistants working in resuscitation/intensive care and emergency departments differs in CPR situations. Participants in the study were divided into two groups based on their workplace. The assessment of motivation was conducted according to the type of motivation (altruistic, reward, or avoidance of punishment) as well as various situations related to the work environment and conditions. The study revealed that, overall, the motivation of nurses and physician assistants working in resuscitation/intensive care and emergency departments is practically the same. However, there were statistically significant differences in the level of altruistic motivation and in some patient-related situations.