Ražošanas uzņēmumu pašnovērtējuma kritēriji lietpratībai ilgtspējīgas uzņēmējdarbības vadīšanā Eiropas Zaļā kursa stratēģijas iniciatīvu kontekstā

Abstract

Ražošanas industriju veicinātā ekonomiskā aktivitāte ir viens no galvenajiem vides degradācijas un sociālās nevienlīdzības cēloņiem. Pētījumi pierāda, ka uz ilgtspēju vērsta uzņēmējdarbība var kalpot par būtisku rīku negatīvo seku novēršanā, kā rezultātā tika radīts koncepts – ilgtspējīga uzņēmējdarbība. Šādu risinājumu atbalsta arī starptautiskās organizācijas, t.sk., Eiropas Savienība, kas caur Eiropas Zaļā kursa (EZK) stratēģiju realizējusi vairākas iniciatīvas, piešķirot uzņēmējiem juridiskas saistības attiecībā uz ilgtspējīgu biznesa praksi. Tomēr uz pētījumos atklāto priekšrocību fona, brīvprātīga rīcība nav nesusi ievērojamas pārmaiņas gan lietpratības, gan skaidru standartu un vadlīniju trūkuma dēļ, kas, savukārt, pastiprina neskaidrību par ilgtspējīgas uzņēmējdarbības aspektiem un snieguma mērīšanas metodēm. Tādēļ pētījuma mērķis bija izstrādāt pašnovērtējuma kritēriju matricu ražošanas uzņēmumu lietpratības ilgtspējīgas uzņēmējdarbības vadīšanā novērtēšanai, lai radītu rīku, kas spētu gan izvērtēt lietpratības līmeni, gan identificēt galvenos trūkumus un noteikt potenciālu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības modeļa integrācijai patreizējos darbības procesos. Veicot monogrāfisko un sekundāro datu analīzes metodi, tika identificēti 19 ilgtspējīgu uzņēmējdarbību raksturojoši kritēriji, kas tika grupēti 4 dimensijās: vides, sociālajā, ekonomiskajā un pārvaldības. Pielietojot normatīvo regulējumu analīzes metodi, tika identificētas 5 EZK iniciatīvas, kas nosaka ar ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pārraudzīšanu saistītos normatīvos aspektus. Baltoties uz apkopoto informāciju, tika izstrādāta novērtējuma skala un veikta ekspertu aptauja pēc Delfi metodikas. Rezultāti atklāja, ka Latvijas lielo ražošanas uzņēmumu lietpratība ir labā līmenī. Turpmākā statistiskā analīze norādīja uz sakarībām, kuras, attēlojot ar grafiskās vizualizācijas metodi, kalpoja par pamatu pašnovērtējuma kritēriju matricas izstrādei ražošanas uzņēmumu novērtējumam ilgtspējīgas uzņēmējdarbības vadīšanā. Kopumā tika secināts, ka nepieciešama turpmākā izpēte, lai pielāgotu pašnovērtējuma kritēriju matricu mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšanā.

Environmental degradation and issues related to social inequality have been highly associated with industrial economic activity. Researchers propose that sustainable entrepreneurship can resolve such issues. International organizations, including, the European Union (EU) have shown support to the model. As a result, the EU has incorporated legally binding acts into the European Green Deal (EGD) strategy in an effort to promote sustainable entrepreneurship. Despite the legal demands and the numerous benefits indicated in the previous research, the engagement of sustainable entrepreneurship values in the current business practices remains low. Researchers believe that the primary causes are low expertise levels along with the lack of a clear set of standards and guidelines on the different aspects of sustainable entrepreneurship and performance measurement procedures. Thus, the main goal of the study was to develop a self-evaluation matrix of production company performance in sustainable entrepreneurship. Through the application of monographic and secondary data analysis methods, the author identified 19 criteria of sustainable entrepreneurship and organized them into 4 sustainability dimensions – environmental, social, economic, and management. Further, the normative regulation analysis method was applied to identify 5 EGD initiatives that determine the legal aspects of sustainable entrepreneurship. Based on the findings, the author developed a questionnaire and, according to the Delphi methodology, conducted expert surveys. The results revealed that the expertise levels among large Latvian production companies are fair. Supplementary statistical analysis revealed interactions that were illustrated with a graphical visualization method and served as a basis for the development of the self-evaluation matrix of production company performance in sustainable entrepreneurship. The author concluded that further research is necessary to adapt the matrix to small and medium enterprises in an effort to support the engagement of sustainability values within the majority of companies.