Contraceptive Preferences in a Small Group European Females

Abstract

Ievads Kontracepcija ir mūsu sabiedrības stūrakmens. Tā ir palīdzējis šī gadsimta sievietēm kļūt neatkarīgām, izvēloties un plānot savu reproduktīvo veselību. Iepriekš veikto pētījumu dati liecina, ka Latvijas sievietes izmanto mazāk uzticamas kontracepcijas metodes ar zemāku Perla indeksa vērtību un tām ir aizspriedumi par hormonālās un intrauterīnās kontracepcijas lietošanu, salīdzinot ar sievietēm no citām Eiropas valstīm. Mērķis: Šī pētījuma mērķis ir apkopot un novērtēt informāciju par kontracepcijas preferencēm nelielā Eiropas sieviešu grupā, īpaši pievēršot uzmanību korelācijai starp kontracepcijas metodēm un vecumu, tautību un izglītību. Materiāli un metodes: 2019. gada septembrī tika iegūti aptaujas dati no 433 sievietēm strukturētas anketēšanas ceļā, aptaujātie dalībnieki atbildēja uz jautājumiem par viņu kontracepcijas izvēlēm un izteica domas par visbiežāk izmantotajām kontracepcijas metodēm. Dati tika analizēti, izmantojot SPSS. Informācija tika apkopota no 17 valstīm. Statistiskās analīzes laikā tika iekļautas tikai Eiropas valstis. Rezultāti: Latvijā biežākā kontracepcijas metode ir vīriešu prezervatīvs (49,6%), kam seko pārtraukts dzimumakts un perorālās kontracepcijas tabletes (ar vienādu biežumu - 27,7%), Norvēģijā sievietes visbiežāk izvēlas perorālās kontracepcijas tabletes ( 49,1%), kam seko prezervatīvi (17,4%) un hormonālās IUS (intrauterīnās sistēmas) (16,1%). Vācijā biežākā metode bija perorālās kontracepcijas tabletes (52,7%), kam sekoja prezervatīvi (50,9%) un pārtraukts dzimumakts (9,1%). Starp medicīnisko un ar veselības aprūpi saistītajiem speciālistiem nebija statistiski nozīmīgu atšķirību kontracepcijas metožu izvēlē (p = 0,238), tomēr kontracepcijas preferences bija atšķirīgas starp ārstiem un ar veselību nesaistītiem speciālistiem (p = 0,005), kā arī starp veselības aprūpes speciālistiem un ar veselības aprūpi nesaistīti speciālisti (p <0,001) atšķirības bija statistiski nozīmīgas. Norvēģijas IUS lietotāju vecums (Mdn = 25) bija augstāks nekā Latvijas IUS lietotāju vecumam (Mdn = 22). Tomēr Manna-Vitnija testā netika konstatētas statistiski nozīmīgas atšķirības vidējā vecuma ziņā starp grupām, kuras lieto perorālās kontracepcijas tabletes, kā arī lieto vīriešu prezervatīvus. Secinājums: Latvijas sievietēm ir atšķirīgs uzskats par hormonālo kontracepciju nekā sievietēm no citām Eiropas valstīm, viņas satrauc hormonālās kontracepcijas blakusparādības. Runājot par vecumu un kontracepcijas metodēm, IUS parādīja būtiskas atšķirības to sieviešu vidējā vecumā, kuras lietoja IUS, gan Norvēģijā, gan Latvijā. Norvēģijas IUS lietotāju vecums bija ievērojami augstāks nekā Latvijas IUS lietotāju vecums.

Background: Contraception is one of the corner stones in modern society. It has helped females of this century to become independent in their choices and plan their own reproductive life. Study data show that Latvian females use less reliable contraception method and have prejudice about use of hormonal and intrauterine contraception compared to females from other European countries. Objectives: This study aims to gather and evaluate information about contraceptive preferences in a small group of European females, especially focusing on correlation between contraceptive method and age, nationality and education. Materials and methods: Data from 433 females were collected from a structured questionnaire where the participants answered questions about their contraceptive preferences and thoughts about the most used contraceptive methods during September 2019. Data were analyzed using SPSS. Information was collected from 17 nationalities. During statistical analysis only European countries were included. Results: In Latvia, the most frequent method of contraception is male condom (49,6%), followed by interrupted intercourse and oral pills (having equal frequencies – 27,7%), in Norway the most frequent choice are oral contraceptive pills (49,1%), followed by condoms (17,4%) and hormonal IUD (16,1%). In Germany, the most frequent method was oral contraceptive pill (52,7%) followed by condoms (50,9%) and interrupted intercourse (9,1%). There was no statistically significant difference in contraceptive method preferences between medicine and health-related professionals (p=0,238), however, the differences in contraceptive preferences both between medicine and non-health related professionals (p=0,005) and between health care professionals and non-health related professionals (p<0,001) were statistically significant. The age of Norwegian IUD users (Mdn=25) was higher than for Latvian IUD users (Mdn=22). However, Mann-Whitney test found no statistically significant differences in median ages between the groups using and not using oral contraceptive pills and using and not using male condoms. Conclusion: Latvian females have different view on hormonal contraception than other European females in the sense that they are concerned about hormonal side effects. The median age of IUD users was significantly higher than females not using IUD. There was also a significant difference in median age of females using IUD in Norway and Latvia.