Depresijas un trauksmes simptomi un to ietekmējošie faktori pacientiem pēc pārciesta insulta.

Abstract

Pēc insulta depresija un trauksme ir izplatīta problēma pacientiem pēc pārcieta insulta. Šo patoloģiju novērtēšana un adekvāta ārstēšana insulta pacientu populācijā vēl nav rutīnas prakse lielākajā daļā pasaules slimnīcu. Līdz galam arī nav skaidri faktori, kas palielina risku iegūt depresiju vai trauksmi pēc insulta, bet ir noskaidrots, ka šīm patoloģijām ir nopietnas ilgtermiņa sekas – palielināta mortalitāte, palielināta funkcionālā nespēja un paaugstināts institucionalizēšanas risks. Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir situācija Latvijā ar pēc insulta depresijas un trauksmes izplatību un kādi varētu būt to ietekmējošie faktori. Tika izvērtēti pētījuma dalībnieki vismaz 1 mēnesi pēc insulta notikuma. Tika novērtēti depresija un trauksmes simptomi, motorās spējas un kognitīvās spējas. Dati tika apkopoti IBM SPSS programmā un tika veikta aprakstošās statistikas analīze. Kopumā pētījumā piedalījās 6 pacienti, un iegūtie rezultāti neļāva pilnvērtīgi spriest par pētījumā izvirzītajiem jautājumiem. Apskatot iegūtos datus, varēja novērot, ka depresija ir novērojama visiem pētījuma dalībniekiem, bet trauksmes simptomi tikai vienam dalībniekam. Pētījuma ierobežojumu dēļ nevarēja izvērtēt statistiski nozīmīgas korelācijas starp iegūtajiem datiem.

Post stroke depression and anxiety are commonly seen problems for patients after stroke. Evaluation and adequate treatment for these pathologies are not a routine practice in the population of stroke patients in most parts of the world. There also isn’t a clear picture on the risk factors that influence the prevalence of post stroke depression and anxiety. However we know that depression and anxiety after stroke have serious long term consequences such as increased mortality, increased functional impairment and increased risk for institutionalization. The goal of this research was to understand the situation with post stroke depression and anxiety and their influencing factors in Latvia. We analyzed patients at least 1 month after stroke. We looked at depression and anxiety symptoms in patients and their cognitive and motor capabilities. The data were analyzed in IBM SPSS program and descriptive statistics was done with the aquired data. All together we managed to include 6 patients in the research due to lack of time. Because of that we weren’t able to fully answer the questions raised in this research. Looking at the aquired data we saw that all patients had some symptoms of depression and only one patient had symptoms of anxiety. Due to limitations of the research it wasn’t possible to look at correlations between data with statistical significance.