Iedzimtas hipotireozes jaundzimušo skrīninga datu analīze mo 1996. līdz 2023.gadam Latvijā

Abstract

Šis retrospektīvais pētījums ir tapis kā studējošā noslēguma pētnieciskais darbs. Pētījuma būtība balstās uz faktu, ka iedzimtas hipotireozes jaundzimušo skrīninga programmas aptvere un tās rezultāti Latvijā ir pētīti maz, publiskajā telpā un zinātniskajās datu bāzēs trūkst informācijas par jaunākajiem pētījumiem un to datiem saistībā ar iedzimtu hipotireozi un tās skrīningu Latvijā. Darba mērķis: izpētīt iedzimtas hipotireozes jaundzimušo skrīninga aptveri un efektivitāti Latvijā laika posmā no 1996. – 2023.gadam, korelāciju starp TSH līmeni veicot skrīningu un apstiprinot iedzimtas hipotireozes diagnozi, kā arī noskaidrot saistību starp TSH un FT4 hormonu līmeņiem diagnozes noteikšanas brīdī. Lai sasniegtu darba mērķi, tika ievākta informācija par dzimstības rādītājiem, apstiprināto iedzimtas hipotireozes gadījumu skaitu Latvijā ik gadu kopš 1996.gada, skrīnēto jaundzimušo skaitu un skrīninga programmas rezultātiem sākot no 2009.gada, datus par iedzimtas hipotireozes pacientu TSH līmeni jaundzimušo skrīningā ar primāro materiālu, kā arī TSH un FT4 hormonu līmeņiem pašā pirmajā paņemtajā venozo asiņu paraugā, kad tiek apstiprināta iedzimtas hipotireozes diagnoze. Datu apkopošana un ar tiem saistītie aprēķini tika veikti Microsoft Excel (Microsoft 365) programmā, to apstrādei tika izmantotas Microsoft Excel (Microsoft 365) un IBM SPSS Statistics programmas (izvēloties neparametrisko datu apstrādes funkcijas). Datu aprakstīšanai tika izmantotas aprakstošās statistikas metodes. Pirms darba izstrādes tika izvirzītas trīs hipotēzes. Ar tām saistītie rezultāti ir sekojošie: • Pirmā hipotēze, ka iedzimtas hipotireozes jaundzimušo skrīninga aptvere Latvijā katru gadu pieaug, tomēr vēl joprojām nav sasniegusi 100%, ir apstiprinājusies, ņemot vērā, ka iedzimtas hipotireozes jaundzimušo skrīninga aptvere Latvijā laika posmā no 2009. līdz 2023.gadam ir bijusi vidēji 96,46%. Salīdzinājumā ar 2009.gadu, 2023.gadā skrīnēto jaundzimušo īpatsvars ir pieaudzis par 10,49%, sasniedzot augstāko skrīnēto jaundzimušo īpatsvaru pieejamo datu vēsturē – 99,21%. • Otrā hipotēze, ka Latvijā iedzimtas hipotireozes incidence (saskaņā ar esošajiem literatūras datiem) ir aptuveni 1:6450, tiek noraidīta, jo pētījumā noskaidrojās, ka iedzimtas hipotireozes incidence ir 1:4846, kas ir par 1,33 reizēm lielāka nekā sākotnēji domāts. • Trešā hipotēze, ka diagnosticēto iedzimtas hipotireozes pacientu vidū pastāv cieša korelācija starp TSH un FT4 hormonu līmeņiem slimības diagnostikas brīdī, tiek daļēji apstiprināta, jo analizējot datus izmantojot Spīrmena koeficientu, noskaidrojās, ka starp TSH un FT4 hormonu līmeņiem slimības diagnostikas brīdī pastāv vidēji cieša korelācija.

This retrospective study entitled was created as a student's final research paper. The essence of the research is based on the fact that in Latvia the coverage of the newborn screening program for congenital hypothyroidism and its results have been studied so little, the public knowledge and scientific databases lack information about the latest studies and their data related to congenital hypothyroidism and its screening. The aim of the research is to investigate the coverage and effectiveness of newborn screening for congenital hypothyroidism in Latvia in the period from 1996 to 2023; to see, if there is the correlation between the TSH level during screening and confirming the diagnosis of congenital hypothyroidism; and to find out the coherence between TSH and FT4 hormone levels at the time of making the diagnosis. In order to achieve the goal of the study, information was collected on birth rates and the number of confirmed cases of congenital hypothyroidism in Latvia every year since 1996, the number of screened newborns and the results of the screening program starting from 2009, data on the TSH level of congenital hypothyroidism patients in newborn screening with primary material, as well as TSH and FT4 hormone levels in the very first venous blood sample taken when the diagnosis of congenital hypothyroidism was confirmed. Data were collected and primary calculations were performed in Microsoft Excel (Microsoft 365) program. Afterwards Microsoft Excel (Microsoft 365) and IBM SPSS Statistics programs were used for processing of data using non-parametric data processing functions. Descriptive statistical methods were used to describe the data. Before development of the research, three hypotheses were put forward. The results related to them are the following: • The first hypothesis - the coverage of congenital hypothyroidism newborn screening in Latvia is increasing every year, but still has not reached 100%, has been confirmed, taking into account that the average of screening coverage for congenital hypothyroidism in Latvia during the period from 2009 to 2023 was 96,46%. Compared to 2009, the proportion of screened newborns in 2023 has increased by 10.49%, reaching the highest proportion of screened newborns in the history of available data – 99.21%. • The second hypothesis - the incidence of congenital hypothyroidism in Latvia (according to existing literature data) is approximately 1:6450, is rejected, because the study found that the incidence of congenital hypothyroidism is 1:4846, which is 1.33 times higher than originally thought. • The third hypothesis - there is a close correlation between TSH and FT4 hormone levels among diagnosed congenital hypothyroidism patients at the time the diagnosis was confirmed, is partially true, because when analyzing the data using the Spearman coefficient, it became clear that there is a moderately close correlation between TSH and FT4 hormone levels at the time of confirming the diagnosis.