DiDžordes sindroma (22q11.2 delēcija) izpēte: klīniskais un imunoloģiskais raksturojums.

Abstract

DiDžordži sindroms ir primārs imūndeficīts, ko bieži izraisa 22q11.2 delēcija. DiDžordži sindroms bieži vien ir saistīts ar de novo 22q11.2 hromosomas delēciju. Pārmantošana tiešā veidā no vecākiem ir mazāk raksturīga. Klasiskā DiDžordži sindroma triāde ir konotrunkālas sirds anomālijas, hipoplastisks tīmuss un hipokalciēmija. Lai gan šis sindroms var izraisīt smagus dzīvi apdraudošus stāvokļus, dažkārt tas paliek neatpazīts, aizkavējot efektīvu ārstēšanu un atbalstu. Tā variabilitāte, ieskaitot sirds anomālijas un imūndeficīta aspektus, padara sindroma padziļinātu izpēti par svarīgu uzdevumu. Pētījuma mērķis ir raksturot Latvijas DiDžordži sindroma pacientu klīniskās izpausmes un to saistību ar imunoloģisko profilu izmantojot retrospektīvu datu analīzi. Tika atlasīti pacienti ar DiDžordži sindromu, kuri ir ārstējušies Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā no 01.01.2005 līdz 01.10.2023, izmantojot SSK10 kodu D82.1. Analizējot klīniskos un laboratoriskos datus, ir veikta statistiska datu analīze izmantojot atbilstošas statistikas programmas. Pētījumā ietvaros tika atrasti 43 pacienti. Lielākai daļai DiDžordži sindroma pacientiem ir pieradīta 22q11.2 delēcija, bet ir arī ģenētiski neizmeklēti pacienti. Pētījumā ietvaros tika noskaidrots, ka katru gadu Latvijā piedzimst apmērām 2-4 pacienti ar DiDžordži sindromu. Sindroma incidence balstoties uz 2020.gada statistikas datiem 1:2839 uz dzīvi dzimušiem viena gada laikā. Lielākoties klīniska daudzveidība un tās biežums analizētiem pacientiem atbilst pasaules statistikas radītājiem. Var redzēt procentuālas novirzes sekojošās pazīmēs: sejas dismorfisms, aukslēju defekti, hipokalciēmija, imūndeficīts. Noviržu iespējami iemesli varētu būt saistīti ar novēlotu diagnostiku un diagnostikas īpatnībām. Lielākai daļai pacientu diagnoze ir noteikta pirmajā dzīves gadā, vēlākais diagnozes noteikšanas vecums - 17 gados. Ka arī vienā gadījumā pirmreizēji tika atklāta DiDžordži sindroma diagnoze pacienta mātei. Lielākai daļai pacientu novēro bieži recidivējošas respiratoras infekcijas. Tomēr tikai ap 25% pacientu novēro samazinātu T šūnu skaitu. Citiem, neskatoties uz biežām infekciju slimībām, nozīmīgu T šūnu izmaiņu nenovēro. Humorālas imunitātes radītāji arī lielākoties ir normas robežās. Neimunoloģisku faktoru ietekme izteikti korelē ar recidivējošu respiratoru infekciju esamību. Tapāt 30% nav ne neimunoloģisku faktoru, ne T šūnu deficīta.

Primary immunodefieciency is one of the manifestations of DiGeorge syndrome, often caused by chromosome 22q11.2 deletion. DiGeorge syndrome is often associated with a de novo deletion mutation. Inheritance directly from parents is less common. The classic triad of DiGeorge syndrome is conotruncal cardiac anomalies, hypoplastic thymus and hypocalcaemia. Although this syndrome can lead to severe life-threatening conditions, there are cases when the syndrome is underrecognized, delaying effective treatment and support. Its variability, including cardiac anomalies and immunodeficiency, makes an in-depth study of the syndrome an important challenge. The aim of this study is to describe the clinical manifestations of Latvian patients with DiGeorge syndrome and their association with immunological profile using retrospective data analysis. For the study patients were selected with DiGeorge syndrome who have been treated at the Children's Clinical University Hospital between 01.01.2005 and 01.10.2023 using SSK10 code D82.1. The study included 43 patients. Most patients with DiGeorge syndrome have a proven 22q11.2 deletion, but there are also patients who have not been genetically tested. The study found that approximately 2-4 patients with DiGeorge syndrome are born every year in Latvia. The incidence of the syndrome, based on 2020 year statistics, is 1:2839 live births in one year. The clinical diversity and its frequency in the analysed patients are mostly similar to the world statistics. Difference is seen in the following features: facial dysmorphism, palatal defects, hypocalcaemia, immunodeficiency. Possible reasons for it could be related to delayed diagnosis and diagnostic specificities. Most patients are diagnosed in the first year of life, the latest age of diagnosis was 17 years old. In one case deletion was found for the first time for one of the patient’s mothers. Most patients have frequent recurrent respiratory infections. However, only around 25% of patients have reduced T-cell counts. In others, despite frequent infections, no significant T cell changes are observed. Humoral immunity markers are also mostly within normal limits. The influence of non-immunological factors strongly correlates with the presence of recurrent respiratory infections. In 30% of cases, neither non-immunological factors nor T-cell deficiency are present.