Krūts piena mikrobiotas sastāvs un tās ietekme uz bērna veselību.

Abstract

Krūts piena sastāvs ir unikāls. Tas satur makronutrientus kā proteīnus, lipīdus, ogļhidrātus, tā arī minerālvielas, taukos šķīstošus un ūdenī šķīstošus vitamīnus. Krūts piens satur arī daudz bioaktīvas vielas, kā imunoglobulīnus, citokīnus, augšanas faktorus, hormonus, krūts piena oligosaharīdus un u.c. Pasaules Veselības organizācija rekomendē ekskluzīvi barot bērnu ar krūts pienu līdz 6 mēnešu vecumam un turpināt krūts barošanu vismaz līdz 2 gadu vecumam. Savukārt, Amerikas Pediatru akadēmija rekomendē barot bērnu līdz 6 mēnešu vecumam ar krūts pienu un turpināt krūts barošanu līdz gada vecumam vai kamēr bērnam būs pilnvērtīgs uzturs bez krūts piena. Šis literatūras apskata galvenais mērķis bija noteikt, kādā veidā krūts piena mikrobiotas sastāva daudzveidība var ietekmēt bērna veselību. Šis literatūras apskata galvenie uzdevumi bija noteikt krūts piena mikrobiotas sastāvu, kādi faktori var ietekmēt krūts piena mikrobiotas sastāvu, kā krūts piena mikrobiota spēj ietekmēt bērna veselību, popularizēt krūts barošanu, pierādot, ka tai ir neaizvietojama un protektīva loma bērna veselībā. Šajā pētnieciskajā darbā tika ņemtas vēra publikācijas no 2003. - 2023. gadam, izmantojot PubMed datu bāzi un kopumā tika apskatīti 120 dažādi literatūras avoti. Šajā literatūras apskata laikā tika izsecināts, ka veselīga krūts piena mikrobiotā ir atrodami pārsvarā Staphylococcus spp., Streptococcus spp, Lactobacillus spp. un Enterococcus spp. dzimtas pārstāvji. Zems Bifidobacterium skaits krūts pienā ir saistīts ar palielinātu risku atopiskām dermatītam, aptaukošanai un bērnu koliku attīstību pirmo 3 mēnešu laikā, līdz ar to sievietei prenatāli un postnatāli lietojot probiotikas suplementus, kā B. bifidum, B. lactis, L. acidophilus ir efektīvs veids, kā aizsargāt bērnu no atopiskā dermatīta attīstīšanas 1 gada laikā pēc piedzimšanas, kad šis risks ir īpaši augsts. Lielāku ietekmi uz infekciju slimību profilaksi ir tādiem krūts piena komponentiem, kā IgA, laktoferīnam un augšanas faktoriem, nekā krūts piena mikrobiotai. Krūts barošanai nav saistības ar iekaisīgām zarnu slimībām, savukārt sievietēm, kurām anamnēzē ir celiakijas slimība krūts piena mikrobiota ir samazināts Bifidobacterium sugas daudzums un ir palielināta daudzveidība ar Rothia mucilaginosa, kas lielā daudzumā arī ir atrodama zarnu mikrobiotas sastāvā indivīdiem ar autoimūnām slimībām, kas ļauj domāt par to, ka Rothia mucilaginosa varētu būt viens no diagnostiskiem faktoriem pie autoimūnām slimībām. Krūts barošana pozitīvi ietekme uz bērna ķermeņa masas indeksu un mazina risku uz aptaukošanos, pateicoties krūts piena sastāvā specifiskiem alkilglicerola tipa lipīdiem, kuru nav mākslīgajos piena maisījumos. Krūts piena un probiotiku kombinācija ir optimāla pieeja priekšlaicīgi dzimušajiem bērniem jaundzimušo nekrotiskā enterokolīta novēršanai.

The composition of breast milk is unique. It contains macronutrients such as proteins, lipids, carbohydrates, as well as minerals, fat-soluble and water-soluble vitamins. Breast milk also contains many bioactive substances, such as immunoglobulins, cytokines, growth factors, hormones, breast milk oligosaccharides, etc. The World Health Organization recommends exclusively feeding a child with breast milk until the age of 6 months and continuing breastfeeding until at least 2 years of age. On the other hand, the American Academy of Pediatrics recommends feeding a child with breast milk until the age of 6 months and continuing breastfeeding until the age of one year or until the child has a complete diet without breast milk. The main aim of this literature review was to determine how the diversity of breast milk microbiota composition can affect the health of the child. The main tasks of this literature review were to determine the composition of the breast milk microbiota, what factors can affect the composition of the breast milk microbiota, how the breast milk microbiota can influence the health of the child, promote breastfeeding, proving that it has an irreplaceable and protective role in the child's health. In this research paper, publications from 2003 - 2023 were taken using the PubMed database and a total of 120 different literature sources were examined. During this literature review, it was concluded that the microbiota of healthy breast milk contains mostly Staphylococcus spp., Streptococcus spp., Lactobacillus spp. and Enterococcus spp. A low number of Bifidobacterium in breast milk is associated with an increased risk of atopic dermatitis, obesity and the development of infantile colic during the first 3 months, therefore prenatal and postnatal use of probiotic supplements by a woman such as B. bifidum, B. lactis, L. acidophilus is an effective way, how to protect a child from developing atopic dermatitis within 1 year after birth, when this risk is particularly high. Breast milk components such as IgA, lactoferrin and growth factors have a greater impact on the prevention of infectious diseases than the breast milk microbiota. Breastfeeding is not associated with inflammatory bowel disease, while women with a history of celiac disease have reduced Bifidobacterium species in their breast milk microbiota and increased diversity with Rothia mucilaginosa, which is also found in high abundance in the gut microbiota of individuals with autoimmune diseases, suggesting that Rothia mucilaginosa could be one of the diagnostic factors in autoimmune diseases. Breastfeeding has a positive effect on the child's body mass index and reduces the risk of obesity, thanks to specific alkylglycerol-type lipids in breast milk, which are not found in artificial milk mixtures. The combination of breast milk and probiotics is the optimal approach for the prevention of neonatal necrotizing enterocolitis in preterm infants.