Sociālo mēdiju ietekme uz sieviešu ēšanas traucējumiem/paradumiem

Abstract

Ievads: Sociālo mediju lietošanas ietekme uz sieviešu ēšanas traucējumiem nav tikai personīga pieredze, bet var ietekmēt arī sabiedrības uzskatus par skaistumu un veselību. Sociālajos medijos bieži tiek popularizēta ierobežojumu uzstādīšana attiecībā uz ēšanu, un tas var izraisīt kopēju pieņēmumu par to, ka šādas prakses ir norma vai pat vēlamas. Lai mazinātu negatīvo ietekmi, ir svarīgi izglītot sabiedrību par sociālo mediju lietošanas riskiem un attīstīt digitālās prasmes, kas palīdzēs cilvēkiem kritiski izvērtēt saņemto informāciju. Tāpat ir nepieciešams veicināt pozitīvu ķermeņa tēla izveidi, un veselīgu ēšanas paradumu veicināšanu sociālo mediju platformās. Tas var ietvert sabiedrības izglītošanu par dažādām ķermeņa formām un veidiem, kā uzlabot emocionālo labsajūtu, neatkarīgi no fiziskā izskata. Lai izprastu un mazinātu sociālo mediju ietekmi uz sieviešu ēšanas traucējumiem, ir nepieciešama plaša pētnieciskā pieeja un sabiedrības izglītošana. Tikai ar šādu informācijas izplatīšanu un izpratni, šīs veselībai bīstamās problēmas risināšana var tikt veicināta. Darba hipotēze: Sievietes, kuras bieži izmanto sociālos medijus, ir pakļautas lielākam ķermeņa attēla neapmierinātības riskam, kas, savukārt, var veicināt ēšanas traucējumu attīstību. Metodes: kvantitatīvā pētījuma metode. Secinājumi: Sociāliem medijiem ir būtiska ietekme uz sieviešu labklājību un mentālo veselību. Sievietēm, kuras pavada vairāk laika sociālajos medijos un seko sociālo mediju “personībām”, tiek vairāk pakļautas negatīvām domām par savu izskatu, kas līdz ar to ietekmē sieviešu ēšanas paradumus. Lai gan citām sievietēm šķiet, ka viņām varētu būt ēšanas traucējumi, viņas negriežas pēc profesionālas palīdzības pie speciālistiem. Sociālie mediji bieži liek sievietēm justies “nepietiekamām” salīdzinot sevi ar to, ko tās redz sociālajos medijos.

Background: The impact of social media use on women's eating disorders is not just a personal experience, but can also influence society's perceptions of beauty and health. Setting limits on eating is often promoted on social media, and can lead to a common assumption that such practices are the norm or even desirable. To reduce the negative impact, it is important to educate the public about the risks of using social media and develop digital skills that will help people to critically evaluate the information they receive. It is also necessary to promote positive body image and healthy eating habits on social media platforms. This can include educating the public about different body shapes and ways to improve emotional well-being, regardless of physical appearance. Understanding and mitigating the impact of social media on women's eating disorders requires a broad research approach and public education. Only with such information and awareness to this public health problem solutions can be implemented. Characteristics and aim: Women who frequently use social media are at greater risk of body image dissatisfaction, which can contribute to the development of eating disorders. Methods: quantitative research method. Conclusion: Social media has a significant impact on women's well-being and mental health. Women who spend more time on social media and follow social media "personalities" are more exposed to negative thoughts about their appearance, which in turn affects their eating habits. Although other women feel that they may have an eating disorder, they do not seek professional help from specialists. Social media repeatedly makes women feel “not good enough” by comparing themselves to what they see on social media.