Aptaukošanās un hroniska nieru slimība

Abstract

Hroniska nieru slimība ir viena no visizplatītākajām slimībām pasaulē, savlaicīga tas riska faktoru identificēšana un novēršana ir viens no svarīgākiem parametriem slimības prognozes noteikšanā un dzīves kvalitātes uzturēšanā. Savukārt aptaukošanas mūsdienas jo vairāk un vairāk sāk izvērsties epidēmijas mērogā. Tiek plaši pētīta šo abu patoloģiju mijiedarbība, to savstarpēja ietekme, ka arī patoģenētisko mehānismu izprašana dažādos līmeņos. Gan aptaukošanas, gan hroniskā nieru slimība palielina slodzi veselības aprūpes sistēmai valsts mērogā, tāpēc ir svarīgi jau pašlaik izprast, ar ko draud šo slimību prevalences pieaugums un kādas ir perspektīvas to novēršanai.

Pašlaik notiek plašas diskusijas par to, kāda veidā aptaukošanas ietekmē hroniskas nieru slimības attīstību, un vai tai ir savs patoģenētiskais mehānisms, kas turpmāk pasliktina vai cita veidā ietekmē hroniskās nieru slimības prognozi un attīstību. Pievēršot uzmanību Latvijas populācijai un apskatot esošos statistiskos datus, mēs izpētījam, kādu populācijas daļu vispārēji ietekmē aptaukošanas, kura dzimuma cilvēkiem ir ar to saistīti lielākie riski un kādas tiek piedāvātas preventīvas un ārstēšanas metodes, salīdzinot dažāda veida pētījumus un pieejamo literatūru.

Šī darba galvenais mērķis ir veikt literatūras apskatu, apkopojot vairāku pētījumu datus par aptaukošanas ietekmi uz hroniskas nieru slimības attīstību un progresiju. Darba uzdevumi ir: noskaidrot, vai aptaukošanās veicina hroniskas nieru slimības progresēšanu; izpētīt, vai aptaukošanās pati par sevi var būt tiešs hroniskās nieru slimības etioloģiskais faktors un apskatīt aptaukošanas terapijas iespējas pacientiem ar hronisku nieru slimību. Par darba hipotēzi tika pieņemts apgalvojums “Aptaukošanas ir neatkarīgais riska faktors hroniskās nieru slimības attīstībai un progresijai.

Chronic kidney disease is one of the most common diseases in the world, and timely identification of its risk factors is one of the most important parameters in determining the prognosis of the disease and maintaining the quality of life. Mentioning obesity, today it more and more begins to develop on an epidemic scale. The interaction of these two pathologies, their mutual influence, as well as the understanding of pathogenetic mechanisms at different levels, is widely studied. Both obesity and chronic kidney disease increase the burden on the health care system on a national scale, so it is important to understand now what the increase in prevalence of these diseases threatens and what potential barriers we will face in near future.

Currently there is a wide debate about how obesity affects the development of chronic kidney disease and whether it has its own pathogenetic mechanism that further worsens or otherwise affects the prognosis and development of chronic kidney disease. Paying attention to the population of Latvia and looking at the existing statistical data, we investigated what part of the population is generally affected by obesity, which gender has the greatest risks associated with it, and what preventive and treatment methods are offered, comparing various types of researches and available literature.

The main goal of this work is to conduct a literature review, gathering data from several studies on the effect of obesity on the development and progression of chronic kidney disease. The tasks are: to find out whether obesity contributes to the progression of chronic kidney disease; on the basis of whether obesity itself can be a direct etiological factor of chronic kidney disease and examine the possibilities of obesity therapy with chronic kidney disease. The statement "Obesity is an independent risk factor for the development and progression of chronic kidney disease" was accepted as the working hypothesis.