Cilvēka papilomas vīrusa nozīme galvas un kakla onkoloģiskajās saslimšanās un terapijas iespējas

Abstract

Ievads. Galvas un kakla onkoloģisko saslimšanu skaits katru gadu paaugstinās visā pasaulē un kļūst par problēmu arī jaunās paaudzes vidū. Pēc pēdējo gadu rādītājiem ļaundabīgo saslimšanu incidence ir palielinājusies no 2020. g. – 930 000 gad./g. līdz 2022. g. – 947 000 gad./g. Galvas un kakla onkoloģisko saslimšanu gadījumā tiek runāts par otorinolaringoloģiskajiem orgāniem, kur biežāk sastopamais histoloģiskais tips ir plakanšūnu karcinoma. Pēdējo 30 gadu laikā visā pasaulē tiek aktualizēts cilvēka papilomas vīruss (CPV) kā etioloģiskais faktors un ir novērojams izteikts CPV-asociēto plakanšūnu karcinomu skaita pieaugums. Šī iemesla dēļ tika veikts pētījums ar mērķi noskaidrot CPV lomu kā etioloģisko faktoru galvas un kakla ļaundabīgās saslimšanās RAKUS stacionārā “LOC”. Metodes. Tika veikts retrospektīvs pētījums, ievācot datus no medicīnisko dokumentu arhīva RAKUS stacionārā “LOC”. Pacientu medicīniskā dokumentācija tika atlasīta pamatojoties uz: SSK-10 diagnožu kodiem, stacionēti laika periodā no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada maijam un pacientiem tika veikta biopsija vai ķirurģiska terapija. Datu statistiskā analīze tika veikta izmantojot Microsoft Excel (2023) un IBM SPSS (29.0.0.0). Kopā pētījumā tika iekļauti 65 pacienti, no kuriem 24 bija sievietes un 41 – vīrietis, ar vidējo vecumu 58,49 gadi (SD = 10,38 gadi). Rezultāti. Pacienti tika sadalīti 2 grupās atbilstoši audzēja lokalizācijai: aukslēju mandeļu audzēja grupā tika iekļauti 44 pacienti (24 – vīrieši; 20 – sievietes) ar vidējo vecumu grupā 56,66 gadi; mēles saknes audzēju grupā tika iekļauts 21 pacients, no kuriem 17 ir vīrieši un 4 – sievietes ar vidējo vecumu grupā 62,33 gadi (SD = 9,90 gadi). Izvērtējot biežāk sastopamos riska faktorus, 53,8% gadījumu vēro smēķēšanu; 18,5% - alkohola lietošanu; 55,4% - CPV. Izvērtējot CPV kā riska faktoru, katrā pētāmajā grupā tika novērots, ka CPV kā riska faktors novērojams 63,6% aukslēju mandeļu audzēju gadījumā un 38,1% mēles saknes audzēja gadījumā. Izvērtējot pielietoto ārstēšanas plānu, tika novērots, ka pacientiem ar aukslēju mandeļu audzēju 65,9% tika veikta bilaterāla tonsilektomija; 52,3% - limfmezglu disekcija; 4,5% - paliatīva terapija. Mēles saknes audzēju pacientiem 76,2% gadījumu tika veikta ķīmijterapija; 23,8% - limfmezglu disekcija un 23,8% - paliatīva terapija. Secinājumi. CPV tika izvērtēts kā statistiski nozīmīgs riska faktors aukslēju mandeļu audzēja gadījumā (p < 0,001). Smēķēšana tika noskaidrots kā neatkarīgs riska faktors CPV-neasociētas aukslēju mandeles (p < 0,001) un mēles saknes (p = 0,008) plakanšūnu karcinomas gadījumā. Pēc pētījumā iegūtajiem datiem varam spriest, ka stacionētie pacienti RAKUS stacionārā “LOC” ar galvas un kakla ļaundabīgu audzēju ir pakļauti gan CPV, gan smēķēšanas ietekmei.

Objectives. Head and neck cancers (HNC) are becoming more common each year all over the world, especially in younger generation. In the last years the incidence is increasing from year 2020 - 930 000 cases/per year to year 2022 – 947 000 cases/per year. Most of the HNC are found in otorhinolaryngological organs, where the most common cancers histological type is squamous cell carcinoma. In the last 30 years human papilloma virus (HPV) is found as one of the main etiological risk factor for HNC and the incidence for HPV-associated HNC is increasing. Therefore, we performed a research with the main goal to understand the HPV role as risk factor in HNC in Oncology Centre of Latvia (OCL). Methods. In this retrospective study, data was collected from medical archive at the OCL. Medical documentation was chosen based on SSK-10 diagnose codes, patients were stationed in OCL from January 2021 to May 2023, patients underwent surgical intervention or biopsy. Data analysis was performed using Microsoft Excel (2023) and IBM SPSS (29.0.0.0). Altogether 65 patients were included from which 24 were female patients and 41 – male patients, with the mean age 58,49 years (SD= 10,38 years). Results. Patients were divided in to two groups based on the location of the cancer: tonsillar cancer and base of the tongue cancer. In the tonsillar cancer group 44 were included patients (24 males and 20 females), with the mean age of 56,66 year (SD = ). In group where cancer was located at the base of the tongue 21 patients were included (17 males and 4 females) with the mean age of 62,33 years (SD = 9,90 years). We evaluated most common risk factors from which 53,8% of the cases had cigarette smoking as risk factor; 18,5% - alcohol consumption and 55,4% - HPV. When HPV was evaluated as risk factor for each of the study group, 63,6% of patients with tonsillar cancer had HPV as risk factor, but in patients with cancer at the base of the tongue only 38,1% had HPV as risk factor. In patients with tonsillar cancer bilateral tonsillectomy was more commonly performed (n = 65,9%); 52,3% had lymph node dissection and in 4,5% of the cases patients recieved palliative therapy. As for patients with cancer at the base of the tongue: 76,2% recieved chemotherapy, 23,8% - lymph node dissection and 23,8% recieved palliative therapy. Conclusions. HPV was evaluated as statistically significant risk factor for patients with tonsillar cancer (p<0,001). Smoking was identified as independent risk factor for HPV-nonassociated tonsillar (p<0,001) and base of the tongue (p=0,008) squamous cell carcinoma. Based on this study we can presume that patients who were treated in OCL with HNC were exposed to HPV and cigarette smoking.