Depresijas neirofizioloģija un rTMS metodes pielietojums farmakorezistentas unipolāras depresijas pacientu ārstēšanā

Abstract

Unipolāra depresija ir slimība ar augstu prevalenci populācijā un augstu farmakorezistenci, kas skar ļoti dažādas cilvēku grupas, būtiski pazeminot to dzīves kvalitāti un darbaspējas. Unipolāra depresija ir būtisks slogs Latvijas medicīnai un sociālekonomikai. Depresijas neirobioloģisko mehānismu un atkārtotu impulsu transkraniālās magnētiskās stimulācijas (rTMS) metodes darbības mehānismu padziļināta izpratne, var padarīt metodes pielietojumu precīzāku, mērķtiecīgāku un terapeitiski efektīvāku. Efektīvu atkārtotu impulsu transkraniālās magnētiskās stimulācijas (rTMS) protokolu atklāšana ar mazāku terapeitisko sesiju skaitu, var sekmēt kopējā terapijas kursa izmaksu samazināšanos, kas padarītu metodi pieejamāku un populārāku plašākam depresijas pacientu lokam. Pētījuma mērķa sasniegšanai ir sagatavots literatūras pārskats par depresijas neirobioloģiskajiem mehānismiem, aprakstīta atkārtotu impulsu transkraniālās magnētiskās stimulācijas (rTMS) loma, uzbūve, darbības mehānismi un biežāk pielietotie režīmi depresijas ārstēšanā. Tāpat tika izanalizēti divpadsmit farmakorezistentu depresijas pacientu “Hamiltona depresijas vērtēšanas skalas (HAMD-17)”, “Dzīves kvalitātes baudas un gandarījumu anketas – saīsinātās formas (Q-LES-Q-SF)” un “Pacienta veselības aptaujas – depresijas testa (PHQ-9)” dati, uzsākot atkārtotu impulsu transkraniālās magnētiskās stimulācijas (rTMS) terapijas kursu un pēc desmit un/vai divdesmit atkārtotām stimulācijas sesijām. Dotā pētījuma dati norāda, ka saīsinātais desmit rTMS sesiju kurss sniedz tūlītēju terapeitisko efektu, balstoties uz pacientu veselības stāvokļa pašnovērtējuma anketām “PHQ-9” (p=0.004) un “Q-LES-Q-SF” (p=0.002), savukārt ārsta-speciālista novērtējums pēc “HAMD-17” skalas, statistiski būtiskas izmaiņas nenorāda (p=0.061). Pētījuma dati norāda, ka standarta divdesmit rTMS seansu kurss būtiski samazina depresijas simptomātiku, balstoties gan uz pacientu veselības stāvokļa pašnovērtējuma anketām “PHQ-9” (p=0.024) un “Q-LES-Q-SF” (p=0.015), gan ārsta-speciālista novērtējumu pēc “HAMD-17” skalas (p=0.034). Nav novērots statistiski nozīmīgs tūlītējs terapeitiskais efekts pēc “PHQ-9” (p=0.532), “Q-LES-Q-SF” (p=0.228), “HAMD-17” (p=0.486), turpinot terapiju no desmit līdz divdesmit sesijām, kas nozīmē, ka desmit sesiju rTMS terapijas kurss var būt pietiekošs pacientu ārstēšanā. Tomēr, lai izteiktu drošākus secinājumus ir nepieciešams turpināt doto pētījumu iekļaujot vairāk pacientu, lai izteiktu drošākus secinājumus, par saīsinātā rTMS kursa tūlītēju terapeitisko efektivitāti un papildināt pētījumu ar pacientu veselības stāvokļa ilgtermiņa novērtējumu, lai salīdzinātu saīsinātā un standarta rTMS terapijas kursa efekta noturību.

Unipolar depression is a disease with a high prevalence in the population and high pharmacoresistance, affecting various groups of people, significantly reducing their quality of life and work performance. Unipolar depression is a significant burden on Latvian medicine and socioeconomics. A deeper understanding of the neurobiological mechanisms of depression and the mechanisms of action of repetitive transcranial magnetic stimulation (rTMS) can make the application of the method more precise, targeted, and therapeutically effective. The discovery of an effective protocol for repetitive transcranial magnetic stimulation (rTMS) with fewer therapeutic sessions can reduce the overall cost of treatment, making the method more accessible and popular among a wider range of depression patients. To achieve the goal of the study, a literature review was prepared on the neurobiological mechanisms of depression, the role, structure, mechanisms of action, and commonly used regimens of repetitive transcranial magnetic stimulation (rTMS) in the treatment of depression. Additionally, data from twelve pharmacoresistant depression patients were analyzed using the "Hamilton depression rating scale (HAMD-17)", "Quality of life enjoyment and satisfaction questionnaire – short form (Q-LES-Q-SF)", and "Patient health questionnaire-9 (PHQ-9)" before starting the repetitive transcranial magnetic stimulation (rTMS) therapy course and after ten and/or twenty stimulation sessions. The data from this study indicate that a shortened course of ten rTMS sessions provides an immediate therapeutic effect, based on patient self-assessment questionnaires "PHQ-9" (p=0.004) and "Q-LES-Q-SF" (p=0.002), while the physician's evaluation based on the "HAMD-17" scale does not show statistically significant changes (p=0.061). The study data indicate that the standard twenty-session rTMS course significantly reduces depression symptoms, based on both patient self-assessment questionnaires "PHQ-9" (p=0.024) and "Q-LES-Q-SF" (p=0.015), and physician evaluation based on the "HAMD-17" scale (p=0.034). No statistically significant immediate therapeutic effect was observed after "PHQ-9" (p=0.532), "Q-LES-Q-SF" (p=0.228), "HAMD-17" (p=0.486) when continuing therapy from ten to twenty sessions, indicating that a ten-session rTMS therapy course may be sufficient for patient treatment. However, to draw more confident conclusions, it is necessary to continue this study by including more patients to assess the immediate therapeutic effectiveness of the shortened rTMS course and supplement the study with long-term evaluations of patient health status to compare the persistance of the therapeutic effect of the shortened and standard rTMS therapy courses.