Title: Kardiovaskulārā riska grupas pacientu izpratne par fizisko aktivitāšu lomu kardiovaskulārā riska mazināšanā
Other Titles: Understanding of patients about the role of physical activity in reducing cardiovascular risk
Authors: Gunta Tīcmane
Anna Annija Avakova-Vanaga
Medicīnas fakultāte
Faculty of Medicine
Keywords: Kardiovaskulārie riska faktori;sirds un asinsrites sistēma;fiziskās aktivitātes;primārā profilakse;Cardiovascular risk factors;circulatory system;physical activity;primary prevention
Issue Date: 2024
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Kardiovaskulārās slimības (KVS) ir biežākais nāves cēlonis visā pasaulē, turklāt šo slīmību attīstībā liela loma ir novēršamiem riska faktoriem. Ir zināmas daudzas un dažāda veida intervences, kā mazināt KVS risku un kā viena no tām ir fiziskas aktivitātes. Tā ir brīvi pieejama, lēta un ikvienam izmantojama un pielāgojama metode, kas vērsta uz KVS primāro prevenciju. Darba mērķis bija vērsts, lai ar aptaujas anketu palīdzību noskaidrou un analizēu kardiovaskulārā riska grupas pecientu izpratni par fizisko aktivitāšu nozīmi un viņu dalību fizisko aktivitāšu veikšanā. Pētījuma ietvaros tika veikta anketēšana divās ģimenes ārstu praksēs, kur viena no tām atradās Rīgā, bet otra reģionā. Tika analizēta 71 anketa, ko aizpildīja pacienti ar zināmu, vismaz vienu kardiovaskulāro riska faktoru vecumposmā no 46 līdz 75 gadiem. Anketā tika iekļauti jautājumi, kas bija vērsti lai noskaidrotu pētījuma dalībnieku KVS riska faktorus, lai izvērtētu zināšanas un izpratni par fiziskajām aktivitātēm un to ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu (SAS), kā arī lai noskaidrotu dalībnieku paradumus saistībā ar fiziskajām aktivitātēm un biežāko iemeslus tās veikt vai neveikt. Jautājumi tika formulēti gan ar vairākiem iespējamiem atbilžu variantiem, gan tikai ar vienu iespējamu atbilžu variantu. Analizējot un apkopojot datus tika noskaidrots, ka pētījuma dalībnieku biežāk konstatētie modificējamie riska faktori bija paaugstināts ķermeņa masas indekss, paaugstināts kopējais holesterīns un arī paaugstināts asinsspiediens. Lielākā daļa no pētījuma dalībniekiem piekrīt uzskatam, ka fiziskās aktivitātes varētu labvēlīgi ietekmēt viņu SAS, turklāt ir zinoši par aerobās slodzes fizisko aktivitāšu lomu. Analizējot iemeslus, kas saistīti ar fizisko aktivitāšu veikšanu un neveikšanu, tika noskaidrots, ka biežākie iemesli neveikt fiziskās aktivitātes ir laika trūkums, arī nogurums vai spēka trūkums, un arī sāpes kādā no ķermeņa daļām. Savukārt, iemesli fizisko aktivitāšu veikšanai petījuma dalībnieku vidū biežāk ir vērsti, lai uzlabotu veselību, lai justos labi, kā arī, lai mazinātu lieko svaru. Pētījuma ietvaros tika konstatētas atšķirības starp fizisko aktivitāšu apjomu dienas laikā reģionā un Rīgā aptaujātajiem dalībniekiem, kā arī atšķīrās respondentu pašnovērtējums par viņu fizisko aktivitāšu apjomu. Pētījums sniedz informāciju par kardiovaskulārā riska grupas pacientu izpratni un dalību fizisko aktivitāšu veikšanā, kas ir viena no nefarmakoloģiskām intervencēm, ar kuras palīdzību iespējams mazināt vairāku KVS riska faktoru nelabvēlīgo ietekmi.
Cardiovascular disease (CVD) is the most common cause of death worldwide, and preventable risk factors play a major role in the development of these diseases. Many different types of interventions are known to reduce the risk of CVD. Physical activity is one of them. It is a accessible, cheap and customizable method that focuses on CVD primary prevention. The aim of the work was to identify and analyse through questionnaires the understanding of cardiovascular risk group patients and their knowledge about the importance of physical activity and their participation in physical activity. Questionnaires were carried out at two general practitioners, one in Riga and the other in the region. 71 questionnaires were completed by patients with known, at least one cardiovascular risk factor. Included participants were at 46 to 75 years old. The questionnaire included questions aimed at clarifying the risk factors of CVD in study participants, assessing knowledge and understanding of physical activity and its impact on the cardiovascular system, as well as identifying participants' habits, related to physical activity. The questions were formulated with multiple possible options and only one possible option. Analysis and data collection showed that the most common modifiable risk factors identified were elevated body mass index, total cholesterol, and also high blood pressure. Most of the study participants agree with the notion that physical activity could benefit their cardiovascular system, and are also knowledgeable about the beneficial effect on cardiovascular system caused by aerobic exercise. An analysis of the reasons involved in performing and not performing physical activity revealed that the most common reasons for not doing physical activity were lack of time, fatigue or lack of strength, and also pain in any part of the body. The reasons for performing physical activity among participants were more often to improving health, feeling well, and reducing weight. Within the framework of the study, differences were found between the amount of physical activity during the day in the region and participants surveyed in Riga, as well as self-assessment of respondents regarding the amount of their physical activity varied. The study provides information on understanding and participation in physical activity in patients at cardiovascular risk. And it’s one of the non-pharmacological interventions that can reduce the adverse effects of CVD risk factors
Description: Medicīna
Medicine
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Studējošo pētnieciskie darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.