Asiņošana pēc tonsilektomijas, tās incidence, riska faktori un pielietotā terapija

Abstract

Tonsilektomija ir viena no biežāk veiktajām ķirurģiskām operācijām otorinolaringologu praksē, kuru veic bērniem un pieaugušajiem. Pēc-tonsilektomijas asiņošana ir viena no bīstamākajām un dzīvību apdraudošām komplikācijām, ko var uzskatīt par biežu, ņemot vērā veikto tonsilektomiju skaitu. Darba mērķis ir izpētīt pēc-tonsilektomijas asiņošanas incidenci, riska faktorus, asiņošanas laiku un pielietoto terapiju, tajā skaitā asins komponentu transfūziju, pacientiem, kuriem veikta abpusēja tonsilektomija plānveida un akūtā kārtā VSIA Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Pētījumā tika analizētas 440 medicīniskās vēstures laika posmā no 2022.gada 30.novembra līdz 2023.gada 30.novembrim pacientiem, kuriem tika veikta abpusēja tonsilektomija akūtā un plānveida kārtā VSIA Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un kuri atkārtoti tika stacionēti sakarā ar pēc-tonsilektomijas asiņošanu. Tika analizēti un salīdzināti tādi pacientu dati kā vecums, dzimums, ĶMI, operācijas indikācijas, smēķēšanas statuss, laboratorie dati pirms operācijas – hemoglobīns, leikocīti, trombocīti, CRO, APTL un INR, saņemtā terapija, operācijas garums, asiņošanas laiks un pielietotā ārstēšana, sadalot pacientus divās grupās. Pētījumā tika iekļauti 395 pacienti. Pirmajā grupā bija 145 pacienti (vidējais vecums 35,8 gadi, sievietes – 68,3%, vīrieši – 31,7%), otrajā grupā bija 250 pacienti (vidējais vecums 37 gadi, sievietes – 51,2%, vīrieši – 48,8%). Pēc-tonsilektomijas asiņošanas incidence bija 14,2%. Pirmajā pacientu grupā PTA incidence bija 15,2%, bet otrajā grupā – 13,6%. Visbiežāk PTA tika konstatēta 7.pēcoperācijas dienā (19,6%) un 9.pēcoperācijas dienā (16,1%). NSPL nelietošana pacientiem, kuri operēti plānveida kārtā bija statistiski nozīmīgs riska faktors pēc-tonsilektomijas asiņošanai (p=0,05), kā arī pacientiem, kuriem tika konstatēta asiņošana, bija par 13,6% zemāki pirmsoperācijas APTL rādītāji nekā pacientiem, kuriem asiņošana nav bijusi (p=0,01) . Nepietiekama ķermeņa masa un PSI lietošana bija statistiski nozīmīgi riska faktori PTA akūtā kārtā operētiem pacientiem (p=0,02; p=0,02). Pacienti ar PTA 97,9% gadījumu tika ārstēti ar intravenozu traneksāmskābi, revīzijas operācija veikta 29,1% gadījumu un asins komponentu transfūzija veikta četriem pacientiem. Pēc-tonsilektomijas asiņošanas incidence ir 14,2% un biežāk asiņošana konstatēta 7. un 9.pēcoperācijas dienā. Nepietiekams ķermeņa svars, protonu sūkņu inhibitoru lietošana un NSPL nelietošana paaugstināja PTA risku, kā arī pacientiem ar PTA tika konstatēti zemāki pirmsoperācijas APTL rādītāji nekā pacientiem, kuriem asiņošana nav bijusi. Asiņošanas kontrolēšanai 29,1% ar PTA stacionēto pacientu tika veikta revīzijas operācija, asins komponentu transfūzija veikta četriem pacientiem un lielākā daļa PTA gadījumu tika ārstēti ar intravenozu traneksāmskābi.

Tonsillectomy is one of the most common surgical procedures in otorhinolaryngology, that is performed in pediatric and adult practices. Post-tonsillectomy bleeding (PTB) is one of the most severe and potentially life-threatening complications that can occur, and considering the number of tonsillectomies performed, it can be considered as common complication. The aim of the study is to investigate the incidence of post-tonsillectomy bleeding, risk factors, duration of bleeding, and applied therapy, including blood component transfusion, in patiens who underwent bilateral tonsillectomy in planned and acute settings at the Pauls Stradins Clinical University Hospital. The study analized the medical records of 440 patients who underwent bilateral tonsillectomy from November 30, 2022, to November 30, 2023, in the acute and planned settings at Pauls Stradins Clinical University Hospital and who were readmitted due to post-tonsillectomy bleeding. Patient data such as age, gender, BMI, operation indications, smoking status, preoperative laboratory data – hemoglobin, leukocytes, platelets, CRP, APTT, and INR, received therapy, surgery duration, bleeding time, and applied treatment were analyzed and compared, dividing patients into two groups. The study included 395 patients. The first group included 145 patients (average age 35.8 years, females – 68.3%, males - 31.7%), the second group included 250 patients (average age 37 years, females - 51.2%, males- 48.8%). The incidence of PTB was 14.2%. In the first patient group, the incidence of PTB was 15.2%, while in the second group, it was 13.6%. Post-tonsillectomy bleeding was most frequently detected on the 7th postoperative day (19.6%) and the 9th postoperative day (16.1%). NSAID’s non-use in patients operated in the planned settings was a statistically significant risk factor for PTB (p=0.05). Patients who experienced bleeding had 13.6% lower preoperative activated partial thromboplastin time (APTT) levels than patients who did not experience bleeding (p=0.01). Low body weight and proton pump inhibitor (PPI) use were statistically significant risk factors for PTB (p=0.02; p=0.02) in patients operated in the acute settings. In 97.9% of cases, patients with PTB were treated with intravenous tranexamic acid, revision surgery was performed in 29.1% of cases, and blood component transfusion was performed in four patients. The incidence of PTB is 14.2%, and bleeding is more frequently detected on the 7th and 9th postoperative days. Low body weight, proton pump inhibitor use, and nonsteroidal anti-inflammatory drug non-use increased the risk of post-tonsillectomy bleeding. Patients with PTB had lower preoperative APTT levels than patients who did not experience bleeding. For bleeding control, revision surgery was performed on 29.1% of patients admitted due to PTB, blood component transfusion was performed in four patients and almost all cases were treated with intravenous tranexamic acid.