Ekrāna lietošanas laika saistība ar pusaudžu un jauniešu fiziskās aktivitātes līmeni un tās ietekme uz veselības rādītājiem

Abstract

Pētījuma mērķis: analizēt pie ekrāniem pavadītā laika saistību ar fiziskās aktivitātes līmeni un tās ietekmi uz pusaudžu un jauniešu veselības rādītājiem. Pētījuma uzdevumi: 1. Noskaidrot, kāda ir saistība starp ekrāna lietošanas laiku un fiziskās aktivitātes līmeni pusaudžiem un jauniešiem; 2. Identificēt ekrāna lietošanas laika un fiziskās aktivitātes līmeņa mijiedarbības radīto ietekmi uz veselības rādītājiem; 3. Apkopot iespējamās intervences ekrāna lietošanas laika mazināšanai un fiziskās aktivitātes līmeņa paaugstināšanai. Pētījuma metodes: pētījums tika veidots kā literatūras apskats. PubMed un EBSCOhost datubāzēs, izmantojot atslēgas vārdus, tika atlasītas un analizētas pēdējo piecu gadu laikā veiktās publikācijas. Pētījums tika rakstīts piecās daļās. Pirmajā daļā aprakstīti galvenie digitalizācijas iemesli. Otrajā daļā analizēta saistība starp ekrāna lietošanas laiku un fiziskās aktivitātes līmeni. Trešajā daļā aprakstīta saistības ietekme uz aptaukošanās, metabolā sindroma, sirds un asinsvadu sistēmas slimību un muguras lejasdaļas sāpju rādītājiem. Ceturtajā daļā aprakstīta saistības ietekme uz psihoemocionālās labklājības, kognitīvās funkcijas, depresijas un trauksmes rādītājiem. Piektajā daļā apkopotas pētījumos piedāvātās intervences ekrāna lietošanas laika samazināšanai un fiziskās aktivitātes līmeņa palielināšanai. Pētījuma rezultāti un secinājumi: balstoties uz pētījuma rezultātiem, tika secināts, ka garāks ekrāna lietošanas laiks ir saistīts ar zemāku fiziskās aktivitātes līmeni pusaudžu un jauniešu populācijā, tomēr šī saistība nav viennozīmīga, jo to ietekmē dažādi ārējie faktori. Kopumā mijiedarbība korelē ar sliktākiem fiziskās un psihiskās veselības rādītājiem, tas izteikti novērots sieviešu populācijā. Tāpat tika secināts, ka mijiedarbības ietekme uz dažādām veselības problēmām ir atšķirīga. Aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimību un psihoemocionālās labklājības rādītājus vairāk ietekmē fiziskās aktivitātes līmenis, bet metabolā sindroma, nespecifisku muguras sāpju un kognitīvās funkcijas rādītājus – pasīvs ekrāna lietošanas laiks. Depresijas un trauksmes patoģenēzē nozīme ir abiem mijiedarbības elementiem. Publikāciju autori uzsver intervenču nepieciešamību valsts, skolu un darba vietu, kā arī individuālā līmenī, lai novērstu nevēlamos notikumus un agrīnu mirstību pieaugušā vecumā.

The aim of the study: to analyse the relationship between the screen time and the physical activity level and its effect on the health indicators of adolescents and young adults. The tasks of the study: 1. To discover the relationship between screen time and physical activity in adolescents and young adults. 2. To identify screen time and physical activity level interaction effects on health indicators. 3. To summarize possible interventions for reducing screen time and increasing physical activity levels. The methods of the study: this study was designed as a literature review. Publications made in last five years were selected and analysed using PubMed and EBSCOhost databases and keywords. The study was written in five parts. The main reasons for digitization were described in the first part. The second part analysed the relationship between screen time and the level of physical activity. The third part described effects of the association on indicators of obesity, metabolic syndrome, cardiovascular disease and low back pain. The fourth part described effects of the association on indicators of psycho-emotional well-being, cognitive function, depression and anxiety. The fifth part summarizes research-mentioned interventions for reducing screen time and increasing the level of physical activity. The results and conclusions: based on the research analysis, it was concluded that longer screen time is associated with lower levels of physical activity in the adolescents and young adults, however, this relationship is not clear-cut as it is influenced by various external factors. Overall, the interaction correlates with worse indicators of physical and mental health, this was clearly observed in the female population. Also, the impact of the interaction on health problems is different. Indicators of obesity, cardiovascular diseases and psycho-emotional well-being are more influenced by physical activity, while indicators of metabolic syndrome, non-specific back pain and cognitive function are influenced by passive screen time. In the pathogenesis of depression and anxiety, both elements of interaction play a role. Many authors emphasise the need for interventions at the state, school and workplace, as well as at the individual level, to prevent unwanted events and early mortality in adulthood.