Faktori, kas ietekmē līdzestību medikamentozai terapijai ģimenes ārstu praksē

Abstract

Mērķis un uzdevumi: Pētījuma mērķis ir noteikt faktorus, kas ietekmē līdzestību medikamentozai terapijai ģimenes ārstu praksē. Noskaidrot situācijas, kad pacienti neievēro izrakstīto medikamentozo terapiju, kā arī analizēt, kas pacientiem palīdz nodrošināt lietot medikamentus regulāri un pēc ārsta norādījumiem.

Metodes: Pētījuma pamatā tika izmantotas 18 pacientu daļēji-strukturētās intervijas, kuras tika iegūtas vienā ģimenes ārsta praksē laika periodā no 2023.gada decembra līdz 2024.gada janvārim. Pētījumā piedalījās pacienti vecumā no 23 līdz 92 gadiem. Pacienti tika atlasīti pēc šādiem principiem: kuriem ir nozīmēta patstāvīga medikamentozā terapija un kuriem ir bijušas situācijas, kad medikamenti netika lietoti tā, kā nozīmēts. Visas intervijas tika pierakstītas uz diktafona, transkriptētas, analizētas un sadalītas tēmās un apakštēmās.

Rezultāti: Faktori, kas ietekmē medikamentu līdzestību ģimenes ārstu praksē: pats cilvēks mēģina sevi ārstēt; komunikācijas “kļūdas” un nepilnības ar ārstu; medikamentu lietošanas pārvaldības nepilnības. Nozīmīgākais ir “Pats cilvēks mēģina sevi ārstēt”, jo 17 no 18 respondenti pieminēja vismaz vienu situāciju saistībā ar pašārstēšanos. Visbiežākā situācija no pašārstēšanās, kuru pieminēja pieci respondenti, ir patstāvīga medikamentozās terapijas pārtraukšana lietojot alkoholu. Otrā nozīmīgākā situāciju kopa ir saistīta ar medikamentu lietošanas pārvaldības nepilnībām, kuru minēja 12 no 18 respondentiem. Ar savstarpējās komunikācijas nepilnībām saistītas sešas situācijas. Faktori, kas palīdz nodrošināt medikamentozās terapijas līdzestību pēc pacientu domām: ieguvums no medikamentozās terapijas, veselības pratība, papildlīdzekļu izmantošana, medikamentu novietošana, kā arī bailes no slimības simptomātikas un progresijas. No tām visbiežāk minētā ir ieguvums no medikamentozās terapijas, kuru pieminēja 8 no 18 respondentiem. Un otrā biežākā ir veselības pratība, kuru pieminēja 6 no 18 pacientiem.

Secinājumi: Medikamentozās terapijas līdzestību ietekmē gan pacienta paša izvēles jeb pašārstēšanās, gan kļūdas vai nepilnības ārsta-pacienta komunikācijā, vai medikamentu lietošanas pārvaldībā. Atpazīstot un labojot šos faktorus, varētu uzlabot pacientu veselības stāvokli, prognozi un dzīves kvalitāti. Pētījuma rezultāti norāda, ka līdzestības veicināšanai būtu svarīgi paaugstināt pacientu veselības pratības līmeni; pēc iespējas uzlabot komunikāciju starp ārstu un pacientu; piedāvāt pacientiem izmantot papildlīdzekļus pie sarežģītām ārstēšanas shēmām.

Objective: The aim of the study is to find out the factors that influence medication adherence in general practitioner’s practice. To find out situations when patients did not follow the prescribed drug therapy, and to ask what helps the patients to ensure that they use medications regularly and according to the doctor’s instructions.

Materials and Methods: The qualitative study was based on semi-structured interviews of 18 patients, which were obtained in one general practitioner’s practice in the period from december 2023 to january 2024. Patients aged from 23 to 92 years participated in the study. Patients were selected according to the following principles: who have been prescribed long-term medication therapy and ,who have had situations, when the drug therapy were not used as prescribed. All interviews were recorded, transcribed, analyzed and divided into themes and sub-themes.

Results: Factors that influence medication adherence in the general practitioner practice were: self-medication; “mistakes” and gaps in communication with the doctor; gaps in medications management. Of which the most significant were self-medication, where 17 out of 18 respondents mentioned at least one situation related to self-medication. The most common situation of self-medication, which was mentioned by nine respondents, is self-discontinuation of drug therapy when drinking alcohol. The second most significant mentioned situation is related to deficiencies in medication management, which was mentioned by 12 out of 18 respondents. And six situations related to communication gaps. Factors that help to maintain medication adherence according to patients were divided into topics: benefit from drug therapy, health literacy, use of additional means, placement of drugs and fear of disease progression and symptoms. Of which main one is the benefit of medication therapy, where 8 of 18 patients mentioned. And the second most important is health literacy, where 6 out of 18 patients mentioned.

Conclusions: Medication adherence is affected by the patient’s own choices or self-medication, as well as gaps or shortcomings in doctor-patient communication or in the managment of medication use. Recognizing and correcting these factors could improve patient’s health, prognosis and quality of life. The results of the study indicate, that to improve medication adherence we should: increase the level of helath literacy; alleviate communication between doctor and patient as much as posible; offer patients the use of additional means in complex treatment regimens.