Izdegšanas sindroma un trauksmes simptomu izplatība un to saistība ar nevēlamu bērnības pieredzi medicīnas fakultātes studentiem

Abstract

Ievads: Izdegšanas sindroms rezultējas no hroniska stresa darbavietā un ir pieaugoša problēma studentu vidū. Emocionāls izsīkums, kā izdegšanas sindroma stūrakmens, korelē ar trauksmes simptomiem. Izdegšanas sindroma attīstībā nozīme ir finansiālajai labklājībai. Personām, kuras piedzīvojušas nevēlamu bērnības pieredzi, ir augstāks risks saskarties ar psihiskās veselības problēmas. Pētījuma mērķis: Noskaidrot izdegšanas sindroma riska, trauksmes un nevēlamas bērnības pieredzes biežumu Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas fakultātes studentiem; noskaidrot korelācijas starp izdegšanas sindroma un trauksmes simptomiem, arī nevēlamu bērnības pieredzi un sociodemogrāfiskajiem faktoriem. Metodes: Tika veikts kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums, kurā piedalījās 141 respondents. Ar anketēšanu tika apkopoti dati par izdegšanas sindroma, trauksmes simptomu un nevēlamas bērnības pieredzes sastopamību. Pētījuma datu iegūšanai tika izmantots izdegšanas novērtējuma instruments, ģeneralizēta trauksmes skala-7 un nevēlamas bērnības pieredzes aptauja. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 141 respondents. 9,2%(n=13) respondentu neuzrādīja trauksmes simptomus, 36,2%(n=51) uzrādīja vieglu trauksmes simptomātiku, 31,9%(n=45) uzrādīja mērenus trauksmes simptomus, un 22,7%(n=32) uzrādīja smagas ģeneralizētas trauksmes simptomus. 46,1%(n=65) neuzrādīja izdegšanas risku, 24,8%(n=35) bija pakļauti riskam un 29,1%(n=41) tika klasificēti kā ļoti augsta riska grupā pēc primārajiem izdegšanas simptomiem. 36,2%(n=51) neuzrādīja izdegšanas risku, 21,3%(n=30) bija pakļauti riskam un 42,6%(n=60) respondenti iekļāvās ļoti augsta izdegšanas riska grupā pēc sekundārajiem izdegšanas simptomiem. Par mazāk kā četrām nelabvēlīgām bērnības pieredzēm ziņoja 52,5%(n=74), savukārt 47,5%(n=67) ziņoja par vismaz četrām pieredzēm. Tika konstatēta korelācija starp trauksmes simptomiem un primārajiem izdegšanas simptomiem r(141)=0,451, p<0,001, kā arī starp sekundārās izdegšanas simptomiem un trauksmi r(141)=0,560, p<0,001. Tika novērota korelācija starp nelabvēlīgu bērnības pieredzi un primārajiem izdegšanas simptomiem r(141)=0,254, p<0,05), kā arī starp sekundārās izdegšanas simptomiem un nelabvēlīgu bērnības pieredzi r(141)=0,216, p<0,05. Pastāv nozīmīga saistība starp primāro izdegšanas simptomātiku un apmierinātību ar finansiālo stāvokli(χ2=22,388, p<0,01). Respondenti, kuri ziņoja par neapmierinātību ar savu finanisālo stāvokli, 52%(n=13) iekļāvās ļoti augsta izdegšanas riska grupā. Pretēji, respondenti, kuri ziņoja, ka ir apmierināti ar savu finansiālo situāciju, 72%(n=18) neuzrādīja izdegšanas risku. Secinājumi: Ievērojama daļa studentu uzrādīja trauksmes un izdegšanas sindroma simptomus, tika noteikta nozīmīga korelācija starp šiem simptomiem. Nevēlama bērnības pieredze uzrādīja nozīmīgu asociāciju ar augstāku izdegšanas sindroma risku. Asociācija starp izdegšanas sindroma risku un apmierinātību ar finansiālo stāvokli uzsver nepieciešamību visaptverošam finansiālajam atbalstam studentiem.

Introduction: Burnout syndrome results from chronic workplace stress. Burnout syndrome is a growing issue among students. Emotional exhaustion, a cornerstone of burnout syndrome, correlates with the anxiety symptoms. Financial well-being plays a role in the development of burnout syndrome. Individuals who have experienced adverse childhood experiences are at higher risk of psychoemotional health problems. Aim of the study: To clarify the frequency of burnout syndrome risk, anxiety symptoms and adverse childhood experiences among students of the Riga Stradins University faculty of medicine; to assess the correlations between burnout syndrome and anxiety symptoms, as well as adverse childhood experiences and sociodemographic factors. Methods: A quantitative cross-sectional study was conducted, involving 141 respondents. The study utilized survey to collect data on the prevalence of burnout syndrome, anxiety symptoms and adverse childhood experiences, using the Burnout Assessment Tool, Generalized Anxiety Disorder-7, and Adverse Childhood Experience questionnaire. Results: A total of 141 respondents participated in the study. 9.2%(n=13) respondents showing no symptoms of anxiety, 36.2%(n=51) exhibiting mild anxiety, 31.9%(n=45) reporting moderate anxiety, and 22.7%(n=32) experiencing severe generalized anxiety. 46.1%(n=65) showed no risk of burnout, 24.8%(n=35) were at risk, and 29.1%(n=41) were classified as having a very high risk based on primary symptoms. 36.2%(n=51) showed no risk, 21.3%(n=30) were at risk, and 42.6%(n=60) were classified as having a very high risk of burnout based on secondary symptoms. 52.5%(n=74) reported less than four adverse childhood experiences, 47.5%(n=67) reported at least four adverse childhood experiences. Correlations were found between anxiety symptoms and primary burnout symptoms r(141)=0.451, p<0.001, as well as between secondary burnout symptoms and anxiety r(141)=0.560, p<0.001. Correlations were observed between adverse childhood experiences and primary burnout symptoms r(141)=0.254, p<0.05, and between secondary burnout symptoms and adverse childhood experiences r(141)=0.216, p<0.05. There was a significant association between primary burnout symptomatology and respondents' satisfaction with their financial situation (χ2=22.388, p<0.01). Respondents who reported dissatisfaction with their financial situation, 52%(n=13) were determined to be at a high risk of experiencing burnout. Among those who were satisfied with their financial situation, 72%(n=18) did not display any signs of burnout risk. Conclusion: A substantial proportion of students experience symptoms of anxiety and burnout syndrome, with correlations observed between these disorders. Adverse childhood experiences were associated with higher levels of burnout risk. The association between burnout syndrome risk and satisfaction with financial situation highlights the need for support systems to mitigate the risk of burnout syndrome in students.