Ādas plakanšūnu karcinomas attīstība trofiskas venozas čūlas audos

Abstract

Ādas plakanšūnu karcinoma ir bieži izplatīta malignitāte, taču tās attīstībai hroniskas venozās čūlas audos netiek pietiekoši pievērsta uzmanība un šis stāvoklis Latvijā iepriekš netika aprakstīts, līdz ar ko ir būtiski izprast šo abu procesu kauzalitāti un raisīt izpratni par šo aspektu un potenciāli veikt prospektīvu vai retrospektīvu pētījumu par ādas plakanšūnu karcinomas attīstību trofiskas venozas čūlas audos Latvijas populācijā. Ādas plakanšūnu karcinomas incidence venozās čūlas audos, pēc pētījumu datiem, ir apmēram 2 gadījumi no 100 venozām čūlām, pie riska faktoriem galvenokārt atzīmē ilgstoši nedzīstošas/neārstētas venozās čūlas, kā arī iespējami izmainīti molekulārie mehānismi. Šī literatūras apskata mērķis ir izpētīt ādas plakanšūnas karcinomas attīstību trofiskas venozas čūlas audos, aprakstīt tās prevalenci, klīnisko ainu, diagnostikas un ārstēšanas iespējas. Šis literatūras apskats ir balstīts uz aktuāliem zinātniskajiem rakstiem un pētījumiem no pierādījumiem balstītām datubāzēm, kas publicēti laika periodā no 1985.gada līdz 2023.gadam. Pētījuma gaitā tika secināts, ka ādas plakanšūnu karcinomas incidence trofiskas venozas čūlas audos ir augstāka nekā veselā ādā, kā arī salīdzinot ar veselu ādu metastazēšanās risks ir 10 reizes augstāks venozā čūlā. Vidējais laiks no čūlas attīstības līdz ādas plakanšūnu karcinomas attīstībai ir 20-25 gadi, no kā var secināt, ja venozo čūlu ārstēt savlaicīgi, tā nekomplicēsies ar ādas plakanšūnu karcinomu. Ādas plakanšūnas karcinomas diagnostika hroniskas venozās čūlas audos bieži vien ir izaicinājums, jo objektīvi ar acu skatienu ir grūti identificēt malignās šūnas trofiskas čūlas audos un bieži vien medicīnas personāls neaizdomājas, ka iemesls kādēļ čūla ir rezistenta pret terapiju ir malignitātes pievienošanās. Līdz ar to korektā diagnoze visbiežāk ir novēlināta, kas rezultējās ar slimības agresīvāku gaitu, piemēram, dziļāka karcinomas invāzija un metastāzešanās, kā arī sliktāku dzīvildzes prognozi.

Squamous cell carcinoma of the skin is a frequently encountered malignancy; however, its development in the setting of chronic venous ulcers is a topic that has not received sufficient attention, and this condition has not been previously described in Latvia, highlighting the importance of understanding the causality between these two processes and raising awareness of this aspect. It is potentially crucial to conduct prospective or retrospective studies on the development of squamous cell carcinoma in trophic venous ulcer tissues within the Latvian population. According to research data, the incidence of squamous cell carcinoma in venous ulcers is approximately 2 cases per 100 venous ulcers. The main risk factors identified include longstanding untreated venous ulcers, as well as possible altered molecular mechanisms. The objective of this literature review is to explore the development of squamous cell carcinoma in trophic venous ulcer tissues, describing its prevalence, clinical presentation, diagnostic methods, and treatment options. This literature review is based on relevant scientific articles and studies from evidence-based databases published between 1985 and 2023. Through the course of the study, it was concluded that the incidence of squamous cell carcinoma in trophic venous ulcer tissues is higher than in healthy skin. Additionally, comparing with healthy skin, the risk of metastasis is ten times higher in venous ulcers. The average time from ulcer development to the development of squamous cell carcinoma is 20-25 years, indicating that advance treatment of venous ulcers can prevent complication with squamous cell carcinoma. The diagnosis of squamous cell carcinoma in chronic venous ulcer tissues is often challenging because it is difficult to identify malignant cells objectively with the naked eye. Medical personnel often do not suspect that the reason why the ulcer is resistant to therapy is due to the addition of malignancy. Therefore, the correct diagnosis is often delayed, resulting in a more aggressive disease course, such as deeper carcinoma invasion and metastasis, as well as a worse prognosis.