Peritoneālā dialīze kā akūtas nieru mazspējas terapijas izvēles metode

Abstract

Kopsavilkums Ievads. Peritoneālā dialīze (PD) ir nieru aizstājterapijas metode (NAT), ko lieto pacientiem ar akūtu un hronisku nieru mazspēju, tomēr mūsdienās attīstītās valstīs tā galvenokārt ir izmantota kā hronisku nieru mazspēja nieru aizstājterapijas metode, izņemot pediatriju, jo pacients ir pārāk jauns, lai veiktu hemodialīzi (HD), un mazā ķermeņa izmēra dēļ to nevar dabūt, PD iegūs prioritāti, kas dot iespēju salīdzināt terapiju izvēli starp NAT metodēm. Darba mērķis. Analizēt un apkopot pieejamu literatūru par peritoneālo dialīzi kā akūtas nieru mazspējas terapiju, izpētīt informāciju no BKUS laika posmā no 2012. līdz 2023. par pacientiem ar akūtu nieru mazspēju, tas cēloņus – primāras diagnozes, un terapijai izvelētās metodes. Materiāls un metodes. Retrospektīvi tika analizētas BKUS Statistikas nodaļa pieejamās apkopotie slimības un manipulācijas dati pacientiem kuri saņēma akūtas nieru bojājuma terapiju laika posma no 2012. līdz 2023. gadam. Tika atlasīti pacienti ar akūtu nieru mazspēju (iekļauj hemolītiski urēmisks sindroma kā primārais diagnozē), un kuri saņem NAT ar PD vai HD. Rezultāti. Tika atlasīti 40 pacienti ar akūtu nieru mazspēju kuri saņem nieru aizstājterapiju (NAT), vecuma mediāna bija 8.5 (0.5-28) gadi. Primāra diagnoze 65% pētījumā iekļautajiem pacientiem ir hemolītiski urēmisks sindroms (HUS), vidējais vecums pacientiem ar HUS ir 8.1 gadi, zemāk nekā citiem diagnozēm. NAT ar PD saņem 60% (n = 24), ar HD saņem 20% (n = 8), un PD kombinācijā ar HD saņem 20% (n = 8). Pacienti, kas saņēma kombinētu NAT bija jaunāki, salīdzinot ar pacientiem, kas saņēma HD (p=0.042), vidējais vecums kombinētu NAT grupa ir 7.4 zemāk nekā HD grupa. Salīdzinot attiecibās starp grupām, ir statistiski nozīmīgā (p=0.040) starpība vidēja uzturēšanās ilgumu slimnīcā starp PD, kas ir vidēji 7.5 dienās īsāk, un kombinēta dialīze terapiju grupām, un statistiski nozīmīgā starpība starp nieru aizstājterapijas ilgumu HD, un kombinēta dialīze terapiju grupām (p=0.002), HD gadījuma tas ir vidēji 26.2 dienās īsāk.

Secinājumi. Mūsdienu pētījumos un pieejamajā literatūrā peritoneālā dialīze tiek uzskatīta par līdzvērtīgi vērtīgu metodi akūtu nieru mazspēju ārstēšanai, ar priekšroku pediatriska praksē un resursu ierobežotās situācijās. Lielākā daļa jeb 65.5% BKUS pacientu akūtu nieru mazspēju cēlonis bija hemolītiski urēmisks sindroms. HUS pacientu vidējais vecums ir 8.1 gadi, kas ir zemāk nekā vidējais vecums pacientiem ar citiem diagnozēm. Lielākā daļa jeb 60.0% BKUS pacienti ar akūtu nieru mazspēju saņem nieru aizstājterapiju ar peritoneālu dialīze, saskaņā ar analizēto literatūru peritoneālā dialīze ir pamatota alternatīva hemodialīzei. Statistiski nozīmīga atšķirība starp PD un HD metodēm ārstēšanas ilguma statistiskajā analīzē netika konstatēta.

Abstract Introduction. Peritoneal dialysis (PD) is a method of renal replacement therapy (RRT) used in patients with acute and chronic kidney failure, but in developed countries nowadays, it is mainly used as a method of renal replacement therapy for chronic kidney failure, except in pediatrics, where the patient is too young to undergo hemodialysis (HD), and due to the small body size, it cannot be administered, PD gains priority, allowing for a comparison of therapy choices among RRT methods. Aim of the research. Analyse and summarize relevant literature on peritoneal dialysis as treatment for acute renal failure, investigate information from BKUS between 2012 and 2023 about patients with acute renal failure, the causes of it - primary diagnoses, and the methods chosen for treatment. Methodology. Retrospective analysis was performed on aggregated disease and procedure data available from the Statistics Department of BKUS for patients who received acute kidney injury therapy during the period from 2012 to 2023. Patients with acute kidney failure (including hemolytic uremic syndrome as the primary diagnosis) who received RRT with PD or HD were selected. Results. Forty patients with acute kidney failure receiving renal replacement therapy (RRT) were selected, with a median age of 8.5 (0.5-28) years. The primary diagnosis for 65% of the patients included in the study was hemolytic uremic syndrome (HUS), with a mean age of 8.1 years for patients with HUS, lower than for other diagnoses. Sixty percent (n = 24) received RRT with PD, 20% (n = 8) received HD, and 20% (n = 8) received a combination of PD and HD. Patients receiving combined RRT were younger compared to those receiving HD (p=0.042), with a mean age of 7.4 lower in the combined RRT group compared to the HD group. Comparing the groups, there is a statistically significant difference (p=0.040) in the average length of hospital stay between PD, which is on average 7.5 days shorter, and combined dialysis therapy groups, and a statistically significant difference between the duration of HD and combined dialysis therapy groups (p=0.002), with HD being on average 26.2 days shorter. Conclusion. In contemporary studies and available literature, peritoneal dialysis is considered an equivalent method for the treatment of acute kidney failure, preferred in pediatric practice and resource-limited situations. The majority, or 65.5%, of BKUS patients with acute kidney failure had hemolytic uremic syndrome as the cause. The average age of HUS patients is 8.1 years, which is lower than the average age of patients with other diagnoses. The majority, or 60.0%, of BKUS patients with acute kidney failure receive renal replacement therapy with peritoneal dialysis. According to analyzed literature, peritoneal dialysis is a justified alternative to hemodialysis. No statistically significant difference was found in the duration of treatment between PD and HD methods in the statistical analysis.