Mediciniskās un sociālās palīdzības integrācija senioriem ģimenes ārsta praksē Rīgā

Abstract

Senioru labklājību ietekmē kompleksa medicīniskās un sociālās palīdzības faktoru mijiedarbība. Pievēršoties abiem aspektiem, veselības aprūpes sniedzēji un atbalsta sistēmas var labāk apmierināt vecāku cilvēku vajadzības, veicināt labākus veselības rezultātus un uzlabot vispārējo dzīves kvalitāti. Darba mērķis. Izpētīt senioru izpratni, informētību un nepieciešamību pēc sociālajiem pakalpojumiem kā daļu no integrētas, holistikas veselības aprūpes. Metodes. Pētījuma realizēšanai tika veikta anketēšana ģimenes ārsta praksē Rīgā laikā no 2023. gada novembra līdz decembrim. Anketu aizpildīšanai tika uzrunāti visi ģimenes ārsta praksi apmeklējušie pacienti, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu. Iegūto datu analīzei tika izmantotas programmas Microsoft Excel un IBM SPSS. Rezultāti. Pētījumā piedalījās 63 dalībnieki, 45 (71%) sievietes un 18 (29%) vīrieši. Vecuma mediāna bija 76 gadi [70-84]. 44% no pētījuma dalībniekiem dzīvo vieni. 73% (46) zina, kas ir sociālie pakalpojumi. 11 respondenti (18%) plānoja izmantot vai ir izmantojuši pakalpojumu “Sociālā aprūpe mājās”, 2 respondenti (3%) pakalpojumu “Pavadonis-asistents”, 1 no dalībniekiem atzīmēja pakalpojumu “Drošības poga”. 59% (37) norādīja, ka zinot, kur nepieciešamības gadījumā saņemt informāciju par sociālajiem pakalpojumiem, savukārt 41% (26) nezināja, kur šādu informāciju iegūt. Vecuma sadalījums šajās grupās nebija statistiski nozīmīgi atšķirīgs (Manna-Vitnija tests, U = 466, p = 0,834). Vairāk nekā puse (40; 66%) pētījuma dalībnieku atzina, ka nekāda veida palīdzība šobrīd viņiem nav vajadzīga. 20% (12) gadījumu dalībniekiem palīdzība ir nepieciešama ikdienas mājas darbos, 16% (10) nokļūšanai ārstniecības iestādē, 13% (8) brīvā laika pavadīšanas iespējām, 5% (3) - pašaprūpē, 3% (2) gadījumos palīdzība neatliekamās situācijās. No senioriem, kuri dzīvo vieni, 24 (86%) atzīmēja, ka zina, kas ir sociālie pakalpojumi, taču 4 (14%) atbildēja noliedzoši. No senioriem, kas dzīvo ar kādu kopā, 22 (63%) zināja, kas ir sociālie pakalpojumi, bet 13 (37%) atbildēja noliedzoši. Šīs atšķirības starp grupām bija statistiski nozīmīgas (Hī kvadrāta tests, χ2(1; N=63)=4,125; p=0,042). Abās respondentu grupās vairākums apstiprināja, ka zina, kur nepieciešamības gadījumā saņemt informāciju par sociālajiem pakalpojumiem — starp tiem, kas dzīvo vieni, tie bija 68% (19), bet starp tiem, kuri dzīvo ar kādu kopā, tie sastādīja 51% (18) — statistiski nozīmīgas atšķirības starp grupām netika novērotas (Hī kvadrāta tests, χ2(1; N=63)=1,732; p=0,188). Secinājumi. 1. Kopējo senioru informētību par sociālajiem pakalpojumiem var vērtēt kā apmierinošu. 2. Seniori, kuri dzīvo vieni, statistiski nozīmīgi biežāk bija informēti par to, kas ir sociālie pakalpojumi. 3. Vairāk nekā pusei pētījuma dalībnieku palīdzība nebija nepieciešama; pārējo vidū visvairāk to vajadzēja kategorijās kā ikdienas mājas darbi, palīdzība nokļūšanai ārstniecības iestādē, brīvā laika pavadīšanai; vispieprasītākais sociālais pakalpojums bija “Aprūpe mājās”.

The well-being of seniors is affected by the interaction of complex medical and social care factors. By addressing both aspects, health care providers and support systems can better meet the needs of older adults, promote better health outcomes, and improve overall quality of life. Objective. To investigate the understanding, awareness and need of social services among seniors as part of integrated, holistic health care. Methods. A questionnaire was conducted in a family doctor's practice in Riga in the period from November 2023 to December 2023. All patients who visited the family doctor's practice and reached the age of 65 were asked to fill out the questionnaires. Microsoft Excel and IBM SPSS programs were used to analyze the obtained data. Results. The study included 63 participants, 45 (71%) women and 18 (29%) men. The median age was 76 years [70-84]. 44% of the study participants live alone. 73% (46) know what social services are. 11 respondents (18%) planned to use or have used the "Social care at home" service, 2 respondents (3%) the "Companion-assistant" service, 1 of the participants marked the "Safety button" service. 59% (37) indicated that they knew where to get information about social services if necessary, while 41% (26) did not know where to get such information. The age distribution in these groups was not statistically significantly different (Mann-Whitney test, U = 466, p = 0.834). More than half (40; 66%) of the study participants admitted that they do not need any kind of help at the moment. In 20% (12) cases, the participants need help with daily housework, 16% (10) for getting to a medical facility, 13% (8) for leisure opportunities, 5% (3) for self-care, 3% (2) for help in emergency situations. Of the seniors who live alone, 24 (86%) noted that they know what social services are, but 4 (14%) denied. Of the seniors who live with someone, 22 (63%) knew what social services are, but 13 (37%) denied. These differences between groups were statistically significant (Chi-square test, χ2(1; N=63)=4.125; p=0.042). In both groups of respondents, the majority confirmed that they know where to get information about social services in case of need - among those who live alone, it was 68% (19), and among those who live with someone, it was 51% (18) — no statistically significant differences between groups were observed (Chi-square test, χ2(1; N=63)=1.732; p=0.188). Conclusions. 1. The general awareness of seniors about social services can be assessed as satisfactory. 2. Seniors who live alone were statistically significantly more likely to be aware of what social services are. 3. More than half of the study participants did not need help; among the rest, it was most needed in categories such as daily housework, getting to a medical facility, leisure activities; the most requested social service was "Care at home".