Melanomas ģenētiskie aspekti

Abstract

Pētījuma mērķis: izvērtēt melanomas ģenētiskos aspektus pasaulē un Latvijā un apkopot potenciālas intervences iespējas. Pētījuma uzdevumi: 1. Noskaidrot, kuri gēni ir visbiežāk iesaistīti pārmantotas un sporādiskas melanomas attīstībā; 2. Pierādīt, ka pārmantotas mutācijas Latvijā var būt ar ciltstēva efektu un nesakrist ar pasaules datiem; 3. Noskaidrot, kādas klīniskas iezīmes ir raksturīgas Latvijā izplatītajām mutācijām; 4. Noskaidrot, vai dermatologam ir pieejama stratēģija augsta riska pacientu identificēšanai un vadīšanai. Pētījuma metodes: pētījums tika veidots kā literatūras apskats. Literatūras meklēšanai tika izmantotas PubMed un EBSCOhost datubāzes, kur, izmantojot atslēgas vārdus dažādās kombinācijās, tika atlasītas un izpētītas pieejamās publikācijas par izvēlēto tēmu. Pētījums tika veidots divās daļās. Pirmajā daļā aprakstīti melanomas predispozīcijas gēni ar uzsvaru uz to patogēno variantu sastopamības biežumu, izplatību un klīnisko prezentāciju. Otrajā daļā – aktuālā informācija par ģenētisko testēšanu, augsta riska pacientu identificēšanu un turpmāko vadīšanu. Uzmanība tika pievērsta atklājumu nozīmei dermatologa ikdienas praksē un arī Latvijas kontekstā. Pētījuma rezultāti un secinājumi: balstoties uz pētījuma rezultātiem, tika secināts, ka CDKN2A un MC1R ir visbiežāk sastopamie melanomas augsta un vidēja riska gēni. Mutāciju raksturs Latvijā neatbilst pasaules datiem – Latvijā biežāk atrastas mutācijas MC1R un CDK4 gēnos un mutācijai CDK4 gēnā ir raksturīgs ciltstēva efekts. MC1R gēna mutāciju nesējiem raksturīgs "sarkanās matu krāsas" (RHC) fenotips – gaiša āda, rudi mati, vasaras raibumi un uzņēmība pret UV starojumu. Tika secināts, ka dermatologiem ir pieejama stratēģija augsta riska pacientu identificēšanai un vadīšanai. To var potenciāli īstenot arī Latvijā, pateicoties LV BMC un komerciāli piedāvātajiem melanomas gēnu paneļiem.

The aim of the study: to evaluate the genetics of melanoma in the world and in Latvia and gather potential intervention options. The tasks of the study: 1. To find out which genes are most often involved in the development of inherited and sporadic melanoma; 2. To prove that inherited mutations in Latvia can have a founder effect and do not coincide with the world data; 3. To find out which clinical features are characteristic of mutations common in Latvia; 4. To determine whether dermatologist has a strategy for identifying and managing high-risk patients. The methods of the study: the study was designed as a literature review. PubMed and EBSCOhost databases were used for the literature search, where the available publications on the chosen topic were selected and explored using key words in various combinations. The study was divided into two parts. The first part describes melanoma predisposition genes with an emphasis on the frequency, distribution and clinical presentation of the pathogenic variants. In the second part, current information on genetic testing, identification of high-risk patients and further management. Attention was paid to the significance of the findings in the daily practice of a dermatologist and in the context of Latvian region. The results and conclusions: based on the results of the study, it was concluded that CDKN2A and MC1R are the most common high- and intermediate-risk genes in melanoma. The nature of mutations in Latvia does not correspond to global data - in Latvia, mutations in the MC1R and CDK4 genes are more often found, and the mutation in the CDK4 gene has a characteristic founder effect. MC1R gene mutation carriers have a "red hair colour" (RHC) phenotype - light skin, red hair, freckles and susceptibility to UV radiation. It was concluded that a strategy for identifying and managing high-risk patients is available to dermatologists. It can potentially be implemented in Latvia as well, thanks to LV BMC and commercially offered melanoma gene panels.