Marmorizācijas skalas prognostiskās vērtības izvērtēšana salīdzinājumā ar tradicionālajiem prognostiskajiem marķieriem un skalām septiska šoka pacientiem

Abstract

Tēmas izklāsts: Marmorizācijas (mottling) skala ir viens no ādas perfūzijas kvantitatīvajiem marķieriem septiska šoka pacientiem, ko var izmantot kā prognostisko rādītāju, novērtējot pacienta letalitāti. Metodes: Tika veikts prospektīvs observācijas pētījums. Pētījumā iekļaujot septiskā šoka pacientus (atbilstoši definīcijai). Marmorizācijas skalas vērtība un citi perifērās perfūzijas marķieri tika noteikti pacientiem iestājoties intensīvās terapijas nodaļās 1. h un 6. h, kopš pacienta iestāšanās nodaļā. Tika arī aprēķinātas prognostisko skalu (SAPS II, APACHE II, SOFA) vērtības. Pēc 14 dienām tika izvērtēta pacientu letalitāte. Rezultāti: Pētījumā iekļauti 17 septiskā šoka pacienti, kuru vidējais vecums bija 70.82 gadi. Vidējais ĶMI bija 28.73. Biežākais sepses avots bija pneimonija (29,4 %). Vairāk nekā pusei pacientu (52,9 %) attīstījās arī MODS. 14-dienu mirstība sastādija 64,7 %. Marmorizācijas skalai 1.h un 6. novērošanas stundā ir vāja korelācija ar laktātu pirmajā novērošanas stundā, savukārt sestajā novērošanas stundā laktātam jau ir vidēja/stingra korelācija ar marmorizācijas skalu pirmajā un sestajā novērošanas stundā (p< 0.05). Līdzīga korelācija vērojama starp laktāta līmeni 1. un 6. h, kur vērojama vidēja korelācija ( cor= 0.63), kas ir statistiski nozīmīga ( p<0.01). Marmorizacijas skala spēj paredzēt 32,9 % iznākuma. Starp skalām SOFA, APACHE II un SAPS II un marmorizācijas pakāpi ir vērojama ļoti maza un nenozīmīga korelācija, kas ir statistiski nenozīmīga (p>0.05). Taču skalām SOFA, APACHE II un SAPS II savstarpēji ir stingra korelācija. Izvērtējot laktāta līmeni, rekapilarizācijas laika un ķermeņa temperatūras korelāciju ar marmorizācijas un pārējām prognostiskajām skalām, tika secinats, ka starp lielumiem ir ļoti maza un nenozīmīga korelācija ar marmorizācijas skalu (cor=0.1-0.3; p>0.05). Vienīgi 6. novērtēsanas stundā tika noteikta vidēja/stingra korelācija starp laktāta līmeni un marmorizācijas skalu pirmajā un sestajā novērošanas stundā (cor= 0.49, cor= 0.58, p<0.05). Pēc iegūtajiem rezultātiem var secināt, arī to, ka starp marmorizācijas skalu un rekapilarizācijas laiku un temperatūru ir vāja korelācija. Secinājumi: Pēc dotajiem datiem netika novērota spēcīga saistība ar marmorizācijas skalas vērtību un pacienta iznākumu, tas pats arī attiecināms uz rekapilarizācijas laiku un laktāta līmeni Savukārt prognostiskām skalām kā APACHE II, SAPS II, SOFA tika novērota spēja paredzēt pacientu iznākumu.

Background: Skin mottling is one of clinical perfusion markers used in septic shock patients to predict patient mortality Methods: A prospective observational study was performed. Study included septic shock patients (as per the definition). Mottling score values and other perfusion markers were used to evaluate patients that were admitted to the intensive care units in the first and sixth hours of admission. Prognostic scales were also used (SAPS II, APACHE II, SOFA). After 14 days patient mortality was assesed. Results : The study included 17 septic shock patients whos median age was 70,82 years. Median BMI was 28,73. Most common etiology of sepsis was pneumonia (29.4%). More than half of patients (52.9 %) developed MODS. 14- day mortalilty was 64.7%. Mottling score on the first and the sixth hour had weak correlation with lactate concentration in the first hour, however on the 6th hour lactate had a moderate/strong correlation with mottling score in the first and the sixth hour of observation(p<0.05). Similiar correlation is observed between lactate concentration in the first and the sixth hours, where it is possible to observe a moderate correlation(cor -= 0.63) which is statistically significant (p <0.01). Mottling score can predict 32 .9% of all observed outcomes. There is small and statistically insignificant ( p>0.05) between SOFA, APACHE II AND SAPS II scales and mottling score values. However SOFA, APACHE II and SAPS II had strong positive correlation between eachother. Evaluating the lactate level, capillary refill time and body temperature correlation with mottling score, it was found that these items had a very small and statistically insignification correlation with mottling score. (cor = 0.1 – 0.3, p >0.05). Only on the sixth hour a moderate to strong correlation was observed betweem lactate concentration and mottling score on the first and the sixth hour, respectively. (cor = 0.49, cor 0.58, p <0.05). Given the aquired date, it can be concluded that theres a weak correlation between the mottling score, capillary refill time and body temperature. Conclusions : Given the results we can conclude that there wasnt a strong correlation between mottling score values and patient outcomes, the same can be said about capillary refill time and lactate levels. However clinical prediction scales like APACHE II, SAPS II, SOFA had a moderate to strong correlation with patient outcomes.