Sistēmiskā iekaisuma marķieru saistība ar Covid-19 slimības norisi.

Abstract

Covid-19 slimība ir aktuāla sezonāla infekcija ar mainīgu un reizēm neparedzamu gaitu un iespējamu letālu iznākumu. Stacionēšanas laikā noteiktie sistēmiskā iekaisuma marķieri var palīdzēt prognozēt slimības norisi, sekmējot savlaicīgas terapijas taktikas izmaiņas. Mērķis. Noskaidrot hospitalizācijas dienā noteikto sistēmiskā iekaisuma marķieru saistību ar Covid-19 slimības norises raksturlielumiem. Materiāli un metodes. Retrospektīvā pētījumā izmantota RSU DataVerse datubāze (https://doi.org/10.48510/FK2/TBZBNT). Paraugkopu veidoja 27 pacienti ar hospitalizācijas dienā noteiktu prokalcitonīnu (PCT), C-reaktīvo olbaltumu (CRO), absolūto neitrofīlo leikocītu un limfocītu skaitu, aprēķinot neitrofīlo leikocītu un limfocītu attiecību (NLR). Analīzē tika iekļauti pacientu demogrāfiskie un klīniskie dati. Tika noteikta saistība starp PCT, CRO, NLR un Covid-19 slimības smaguma raksturlielumiem, blakusslimībām, antibiotiku lietošanu pirms hospitalizācijas. Izmantotas MS Excel, IBM SPSS programmas. Datu analīzei izmantots Manna-Vitnija U tests, Kruskala-Volisa H tests. Savstarpējās saistības starp parametriem tika aprēķinātas ar Spīrmena korelācijas analīzi. Rezultāti. Paraugkopas vecuma mediāna bija 71 gads, 52% bija vīrieši. Blakusslimības atzīmēja 85% pacientu. Abpusējas pneimonijas gadījumā bija augstāks CRO līmenis, salīdzinot ar pacientiem bez vai ar vienpusēju pneimoniju (77,2 mg/l pret 17,2 mg/l, p=0,012). Saistība PCT un NLR ar abpusēju pneimoniju netika noteikta. Pacientiem ar elpošanas mazspēju bija augstāks sākotnējais PCT līmenis (0,43 ng/ml pret 0,10 ng/ml, p=0,002) un NLR (9,1 pret 3,4, p=0,013), salīdzinot ar pacientiem bez elpošanas mazspējas. Bet CRO līmenis nebija būtiski atšķirīgs starp šo pacientu grupām. Letāla iznākuma gadījumā nozīmīgi paaugstināti bija visi trīs analizētie sākotnējie rādītāji – PCT (1,49 ng/ml pret 0,10 ng/ml, p=0,007), CRO (95,3 mg/l pret 37,2 mg/l, p=0,035) un NLR (9,7 pret 2,9, p<0,001), salīdzinot ar izdzīvojušajiem pacientiem. PCT, CRO un NLR negatīvi korelēja ar minimālo skābekļa saturāciju hospitalizācijas laikā. Pozitīva korelācija bija konstatēta starp NLR un PCT (p<0,001) un NLR un CRO (p=0,002), bet PCT un CRO savā starpā nekorelēja. Analizētie rādītāji nebija saistīti ar blakusslimību esamību, bet pacientiem, kuriem pirms hospitalizācijas posmā tika nozīmēta antibakteriālā terapija, bija augstāka NLR. Secinājumi. Hospitalizācijas dienā noteiktie PCT, CRO un NLR, var sniegt potenciālu ieguvumu augsta riska pacientu atpazīšanā un būtu rekomendējami agrīnai smagas Covid-19 norises atpazīšanai. Blakusslimības neietekmēja sākotnējo marķieru līmeni, savukārt, augstāku NLR atklāja pacientiem ar antibakteriālu terapiju pirms hospitalizācijas. Savstarpējās parametru saistības liecināja par kopēju SARS-CoV-2 ierosināto patoģenētisko mehānismu.

The Covid-19 disease is an actual seasonal infection with a changing and sometimes unpredictable course and a possible fatal outcome. Markers of systemic inflammation determined during hospitalization can help predict the course of the disease, contributing to timely changes in therapy tactics. The aim. To find out the relation of markers of systemic inflammation determined on the day of hospitalization with the characteristics of the course of the Covid-19 disease. Materials and methods. The retrospective study used the RSU DataVerse database (https://doi.org/10.48510/FK2/TBZBNT). The sample group consisted of 27 patients with procalcitonin (PCT), C-reactive protein (CRP), absolute neutrophil leukocyte and lymphocyte count determined on the day of hospitalization, calculating the neutrophil-to-lymphocyte ratio (NLR). Patient demographic and clinical data were included in the analysis. The relationship between PCT, CRP, NLR and the severity characteristics of the Covid-19 disease, comorbidities, antibiotic use before hospitalization was determined. MS Excel, IBM SPSS programs are used. Mann-Whitney U test, Kruskal-Wallis H test were used for data analysis. Correlations between parameters were calculated by Spearman's correlation analysis. Results. The median age of the sample was 71 years, 52% were men. Comorbidities were noted by 85% of patients. Bilateral pneumonia had a higher level of CRP compared to patients without or with unilateral pneumonia (77.2 mg/l vs. 17.2 mg/l, p=0.012). The association of PCT and NLR with bilateral pneumonia was not determined. Patients with respiratory failure had higher baseline PCT levels (0.43 ng/ml vs 0.10 ng/ml, p=0.002) and NLR (9.1 vs 3.4, p=0.013) compared to patients without respiratory failure. But the level of CRP was not significantly different between these patient groups. In the case of a fatal outcome, all three analyzed initial indicators were significantly increased - PCT (1.49 ng/ml vs. 0.10 ng/ml, p=0.007), CRP (95.3 mg/l vs. 37.2 mg/l, p =0.035) and NLR (9.7 vs. 2.9, p<0.001) compared to survivors. PCT, CRP and NLR were negatively correlated with minimum oxygen saturation during hospitalization. A positive correlation was found between NLR and PCT (p<0.001) and NLR and CRP (p=0.002), but PCT and CRP did not correlate with each other. The analyzed indicators were not related to the presence of comorbidities, but patients who were prescribed antibacterial therapy during the pre-hospitalization stage had a higher NLR. Conclusions. PCT, CRP and NLR determined on the day of hospitalization may provide potential benefit in identifying high-risk patients and should be recommended for early recognition of severe Covid-19 course. Comorbidities did not affect baseline marker levels, while a higher NLR was found in patients with antibacterial therapy before hospitalization. The interrelationships of the parameters suggested a common pathogenic mechanism proposed by SARS-CoV-2.