Hallux Valgus ķirurģiskās ārstēšanas metodes

Abstract

Ortopēdiskiem pacientiem ar kājas greizo īkšķi ir nozīmīgs rentgenoloģisks novērtējums pirms un pēc operācijas, ķirurģiskās ārstēšanas plānošana un metodes izvēle, kā arī operācijas rezultātu izvērtēšana, tai skaitā pacientu labsajūta un apmierinātība. Pētījuma mērķis ir novērtēt kājas greizā īkšķa divu ķirurģisko ārstēšanas metožu – distālas osteotomijas (Chevron) un tarsometatarsālas artrodēzes (Lapidus) – vidēja termiņa ārstēšanas rezultātus. Pētījumā aprakstītas metodes ir plaši pielietotas pasaulē un parāda ievērojamus rezultātus pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanā. Abām operācijas metodēm pēdas deformācija tika rentgenoloģiski salīdzināta pirms un pēc operācijas, izvērtējot tādus leņķus, kā Hallux Valgus, Intermetatarsālais, Distālais metatarsālais artikulārais, Interfalangeālais, Talonavikulārās pārsedzes leņķis, kā arī tika izvērtēta mediāla sesamoīdu pozīcijas pakāpe. Paralēli tika veikta telefoniska pacientu anketēšana ar mērķi noteikt apmierinātību ar operācijas rezultātiem. Sākotnēji dati tika apstrādāti 80 pacientiem, bet 10 pacientiem operācija netika veikta ne ar Lapidus, ne ar Chevron metodi. No atlikušajiem 70 pacientiem tika izslēgti 10 dēļ tā, ka viņu datos iztrūkst pēcoperācijas vai pirmsoperācijas mērījumi vairāk nekā par 1 leņķi vai par Medialo sesamoidu pozīciju pakāpi. No 60 pacientiem (59 sievietes un 1 vīrietis), kam tika veikta distāla osteotomija (Chevron) un tarsometatarsāla artrodēze (Lapidus), 19 pacientiem bija veikta Chevron operācija un 41 pacientam Lapidus. Anketēšanas laikā kopā tika izslēgti 11 pacienti (1 pacients no Chevron pacientu grupas un 10 no Lapidus pacientu grupas), jo šie pacenti nebija sasniedzami telefoniski. No pārējiem 18 pacientiem, kam tika veikta distāla osteotomija, 12 pacientiem ar šo metodi tika izoperēta viena pēda un 6 pacientiem abas. Tas pats attiecas uz tarsometatarsāla artrodēzes grupu, kurā 27 pacientiem operācija bija veikta vienai no pēdām un 4 pacientiem abām. No pacientiem, kam operācija tika veikta Chevron tehnikā, ar rezultātu palika apmierināti 14 pacienti (77,8%), bet neapmierināti 4 (22,2%). Ar Lapidus operāciju bija apmierināti 23 (74,2%) pacienti un 8 (25,8%) neapmierināti. Secināts, ka abām metodēm nav statistiski nozīmīgas atšķirības deformācijas korekcijā un pacientu apmierinātībā vidēja termiņa rezultātos. Abas metodes efektīvi atrisina kājas greizā īkšķa problēmu un lielākai daļai pacientu neparādās komplikācijas.

For orthopaedic patients with Hallux valgus it is important to perform radiograph assessment before and after the surgery, to plan the surgery using method of choice, as well as to evaluate the result of the surgery, including patient satisfaction. The aim of the study is to evaluate mid-term results of two methods of surgical management of hallux valgus – distal osteotomy (Chevron) and tarsometatarsal arthrodesis (Lapidus). The study described methods are widely used worldwide and show significant results in the improvement of patients quality of life. For both methods the level of deformity was compared before and after surgery using radiograph data for angles such as Hallux valgus, Intermetatarsal, Distal metatarsal articular, Interphalangeal, Talonavicular coverage and medial sesamoid position. During the study, patient survey was performed via telephone to analyse whether the patient is satisfied with surgery outcome. At the beginning of the study data of 80 patients was used, but 10 patients did not have Chevron surgery, nor did they have Lapidus procedure. For the number of 70 patients, 10 were excluded because their data before or after surgery is missing information about more than 1 angle or medial sesamoid position. From 60 patients (59 females and 1 male), who had Chevron or Lapidus procedure, 19 patients had Chevron and 41 Lapidus. During the survey 11 patients were excluded (1 from Chevron group and 10 from Lapidus group), because they weren’t approachable via telephone. From the number of 18 patients left, who had had distal osteotomy, 12 patients had the surgery performed on one foot and 6 patients had the surgery on their both feet. The same is applicable for tarsometatarsal arthrodesis group, where 27 patients had one foot operated and 4 patients had both. 14 (77,8%) patients from Chevron group were satisfied with the outcome of the surgery, but 4 (22,2%) were unsatisfied. After Lapidus procedure 23 (74,2%) patients were satisfied and 8 (25,8%) weren’t. It is concluded that both methods do not have statistically significant difference in deformity correction and patient satisfaction. Both methods effectively solve hallux valgus problem and most patients do not get any post-operative complications.