Attālinātās konsultācijas - kādas ir pacientu vēlmes un vajadzības?

Abstract

Darba mērķis: noskaidrot, kādas ir pacientu vēlmes un vajadzības, attiecībā uz attālinātu ģimenes ārsta konsultāciju saņemšanu. Mērķa sasniegšanai darba autore izvirza sekojošus pētījuma uzdevumus: 1)Analizēt atbilstošos literatūras avotus par veselības aprūpes speciālistu attālināto konsultāciju iespējām, priekšrocībām un trūkumiem, kā arī, kāds ir to iespaids uz veselības pakalpojumu pieejamību; 2)Pētīt pacientu vēlmes un vajadzības attālinātām konsultācijām ģimenes ārstu praksē Latvijā; 3)Izveidot atbilstošu anketu mērķpopulācijas aptaujas veikšanai, veikt anketas aprobāciju ģimenes ārsta praksē; 4)Izvērtēt, kādi ir biežākie iemesli un sūdzības, ar kurām pacienti vēršas pie ģimenes ārsta pēc attālinātas konsultācijas; 5)Apkopot un analizēt iegūtos datus, kā arī izveidot secinājumus par pētījumu. Darba metodes: Retrospektīvs šķērsgriezuma pētījums. Datu ieguvei ir izmantota kvantitatīvā pētījuma metode (anketēšana), kas tika izstrādāta tiešsaistē “MS Forms” platformā, un izplatīta ar “Facebook” starpniecību. Galvenie rezultāti un secinājumi: Kopumā pētījumā piedalījās 107 respondenti. Visvairāk respondentu bija vecumā no 18 līdz 24 gadiem (50,5%, N=54), kā arī, kas dzīvo valstpilsētā (72%, N=77). Izvērtējot iegūtos datus, var secināt, ka pacientu izpratne par attālināto konsultāciju (AK) būtību un to pieejamību ģimenes ārstu praksēs (ĢĀP) Latvijā ir nepietiekamas, tomēr vairāk nekā puse respondentu (53,3%, N=57) ir saņēmuši ĢĀ AK. Pēc respondentu domām, iespēja saņemt AK, paaugstina primārās veselības aprūpes (PVA) pieejamību ĢĀP (92,5%, N=99). Respondentu skatījumā, AK ir ērts, drošs un kvalitatīvs veids (87,8%, N=94) kā saņemt ārsta konsultāciju, tomēr to formātam jābūt vienkāršam, saprotamam (97,2%, N=104), kā arī piekļuvei ātrai un ērtai (87,9%, N=94). Neatkarīgi no dzīvesvietas, telefona zvanu uzskata par vispiemērotāko formātu AK saņemšanai, kas ir īpaši pieprasīts formāts ārpus pilsētas dzīvojošiem respondentiem (90,9%, N=10). Tika atrasta statistiski nozīmīga saistība starp AK formāta piemērotību un dzimumu (p=0,013). Sievietēm (32,9%, N=25) īsziņu saņemšana kā AK formāts šķiet piemērotāks salīdzinājumā ar vīriešiem (9,7%, N=3). Lai saņemtu konsultāciju, AK laikiem jābūt ērtiem un pieejamiem, vēlamais gaidīšanas ilgums ir 1 – 2 dienas (52,3%, N=56), jebkurā laikā (51,4%, N=55). Vidējās vecuma grupas, no 25 līdz 44 gadiem, respondentiem (93,1%, N=27, p=0,004) ir svarīgi aizpildīt pamatinformāciju par sevi pirms AK, kā arī jaunākās vecuma grupas, no 18 līdz 24 gadiem, respondentiem (90,7%, N=49, p=0,046) ir svarīgi saņemt informāciju kā sagatavoties konsultācijai. Kopumā, viedoklis par AK izmantošanu nākotnē no pacientu perspektīvas ir pozitīvs. AK vēlētos izmantot 79,4% (N=85) un ieteiktu izmantot 80,4% (N=86) respondentu.

Objective: To determine the patient’s wishes and needs concerning receiving remote consultations from a family doctor. To achieve the goal, the author of the study sets the following research tasks: 1.Analyze relevant literature sources on the possibilities, advantages, and disadvantages of remote consultations by healthcare professionals, as well as their impact on the availability of healthcare services; 2.Investigate patient preferences and needs for remote consultations in family practice in Latvia; 3.Develop a suitable survey questionnaire for conducting a survey among the target population, conduct questionnaire validation in family practice; 4.Evaluate the most common reasons and complaints for which patients turn to the family doctor after a remote consultation; 5.Summarize and analyze the obtained data, as well as draw conclusions on the study. Methods: Retrospective cross-sectional study. Quantitative research methods (survey) were used for data collection, developed online using the "MS Forms" platform and distributed via "Facebook." Main Results and Conclusions: In total, 107 respondents participated in the study. The majority of respondents were aged 18 to 24 (50,5%,N=54), as well as capital city residents (72%;N=77). Evaluating the gathered data, it can be concluded that patient’s knowledge about remote consultations (RC) and their availability in general practice (GP) in Latvia is insufficient; however, more than half of the respondents (53.3%,N=57) have received GP RC. According to respondents, RC provided by GPs ensures more accessible primary health care (PHC) (92,5%,N=99). In the respondent’s view, RC is a convenient, safe, and qualitative way to receive medical consultations (87.8%;N=94), but its format should be simple and understandable (97.2%;N=104), as well as providing quick and easy access (87.9%;N=94). Regardless of residency, telephone calls are considered the most suitable format for receiving RC, which is a particularly popular format among respondents living outside the city (90.9%,N=10). A statistically significant association was found between the suitability of RC format and gender (p=0.013). For women, 32.9%(N=25) find receiving text messages as a RC format more suitable compared to men (9.7%;N=3). To receive a consultation, RC timings should be convenient and accessible, with the desired waiting time at GP being 1 – 2 days (52.3%;N=56), and preferred days being independent of GP working hours (51.4%; N=55). Respondents from 25 to 44 years old (93.1%,N=27,p=0.004), find it important to fill out basic information about themselves prior to the consultation, while respondents from 18 to 24 years old (90.7%,N=49,p=0.046), consider it important to receive information on how to prepare for the consultation. Overall, the perspective on the future use of RC from the patient’s perspective is positive-79.4%(N=85) would like to use RC, and 80.4%(N=86) would recommend its use.