Kuņģa vēža radioloģiskās pazīmes stadijas un izplatības novērtēšanā

Abstract

Ievads. 2022. gadā kuņģa vēzis bija piektais biežāk sastopamais vēzis pasaulē un sestais Latvijā. Novēlotās diagnostikas dēļ tas tiek uzskatīts par vienu no letālākajiem ļaundabīgajiem audzējiem ar piecu gadu dzīvildzi 20%. Kuņģa vēža prognoze cieši korelē ar audzēja stadiju diagnozes uzstādīšanas brīdī. Attēldiagnostikai ir liela nozīme audzēja stadijas un izplatības novērtēšanā un agrīnāka un precīzāka kuņģa vēža diagnostika un stadiju novērtēšana palīdzētu uzlabot kuņģa vēža prognozi, tādējādi samazinot pacientu ciešanas un mirstību. Mērķis. Šī pētnieciskā darba mērķis ir izpētīt radioloģiskās pazīmes kuņģa vēža stadijas un izplatības novērtēšanā un radioloģiskās ainas korelācija ar histoloģisko atradi. Materiāli un metodes. Pētījumā izmantoti un izskatīti Paula Stradiņa Klīniskās universitātes 2020.-2024. gada onkokonsīliju protokoli, no kuriem atlasīti 120 pacienti (64 vīrieši un 56 sievietes) vecumā virs 18 gadiem ar pierādītu kuņģa vēža diagnozi I-IV stadijā, kuriem iepriekš veikts datortomogrāfijas (CT) izmeklējums audzēja stadijas un izplatības novērtēšanā ar sekojošu stadijas novērtējumu pēcoperācijas histoloģiskajā materiālā atbilstoši TNM klasifikācijai un audzēja diferenciācijas pakāpei (Grade). Statistiskajai analīzei tika izmantota MS Excel un IBM SPSS programmas 29.0 versija (Pīrsona Hī kvadrāts, Kruskala-Vallisa H tests, Spīrmena korelācija analīze). Rezultāti. Datortomogrāfijas precizitāte kuņģa vēža invāzijas dziļuma novērtēšanā T1 gadījumā bija 93,33%, T2 gadījumā - 84,17%, T3 gadījumā - 87,5% un T4 gadījumā - 93,33%. Izvērtējot reģionālo limfmezglu iesaisti, precizitāte N0 stadijas novērtēšanā bija 89,17%, N1 – 83,33%, N2 – 90% un N3 stadijas novērtēšanā precizitāte bija 92,5%. M1 stadija tika noteikta ar 98,35% augstu precizitāti. Sadalot pacientus grupās pēc audzēja diferenciācijas pakāpes, attālu metastāžu esamība starp audzēja diferenciācijas pakāpēm atšķīrās statistiski nozīmīgi (Kruskala-Vallisa tests, H=6,911, p=0,032), liecinot par zemu diferencētu audzēju tendenci metastazēties. Statistiski nozīmīga atšķirība konstatēta arī reģionālo limfmezglu iesaistē atkarībā no audzēja invāzijas dziļuma (Kruskala-Vallisa tests, H=35,670, p<0,001). Secinājumi. Datortomogrāfija var tikt pielietota kā izvēles metode un precīzs izmeklējums preoperatīvai kuņģa vēža stadijas un izplatības novērtēšanai. Izmeklējumam konstatēta liela precizitāte audzēja invāzijas dziļuma (T stadijas), reģionālo limfmezglu iesaistes (N stadijas) un attālu metastāžu (M stadijas) izvērtēšanā. Novērota asociācija starp audzēja diferenciācijas pakāpi un attālu metastāžu esamību, secinot, ka agresīvākiem G3 audzējiem ir lielāka tendence veidot metastāzes, kā arī novērota vidēji cieša pozitīva sakarība starp audzēja invāzijas dziļumu un reģionālo limfmezglu iesaisti, secinot, ka, audzējam skarot dziļākus kuņģa sieniņas slāņus, iespējamība, ka tiks iesaistīti reģionālie limfmezgli, palielinās.

In 2022 gastric cancer was the fifth most common cancer in the world and the sixth most common cancer in Latvia. Due to the late diagnosis, it is considered one of the most lethal malignant tumors with a five-year survival rate of 20%. The prognosis of gastric cancer correlates with the stage of the tumor at the time of diagnosis. Imaging plays an important role in assessing tumor stage and spread, and an earlier and more accurate staging would help improve the prognosis of gastric cancer, thereby reducing patient suffering and mortality. This study aims to determine the radiological signs in the assessment of the stage and spread of gastric cancer and the correlation of the radiological findings with the histological findings. In this study, we examined Paula Stradins Clinical University Hospital oncoconsilium protocols from the year 2020 to 2024. We selected 120 patients (64 men and 56 women) over the age of 18 with a proven diagnosis of gastric cancer in stages I-IV, who had previously undergone computed tomography (CT) examination to assess tumor stage and spread with subsequent stage assessment in postoperative histological material according to TNM classification and tumor grade. MS Excel and IBM SPSS program version 29.9 were used for statistical analysis (Pearson Chi-Square, Kruskal-Wallis H test, Spearman’s correlation analysis). According to our study, the accuracy of computed tomography in assessing the local extension of gastric cancer was 99.33% for T1, 84.17% for T2, 87.5% for T3, and 99.33% for T4. When evaluating the involvement of regional lymph nodes, the accuracy of detection of the N0 stage was 89.17%, N1 – 83.33%, N2 – 90%, and the accuracy in evaluation of N3 stage was 92.5%. The metastatic spread M1 stage was determined with a high CT accuracy of 98.35%. When dividing the patients into groups according to the tumor grade, the presence of distant metastases between the tumor grades differed significantly (Kruskal-Wallis H test, H=6.911, p=0.032), indicating the tendency of metastatic spread in poorly differentiated tumors. A statistically significant difference was also found in the involvement of regional lymph nodes, depending on the depth of the tumor invasion (H=35.670, p<0.001). Computed tomography can be used as the method of choice and accurate examination for preoperative assessment of gastric cancer stage and spread. The examination was found to be highly accurate in evaluating the depth of tumor invasion (T stage), involvement of regional lymph nodes (N), and distant metastases (M). An association was observed between the tumor grade and the presence of distant metastases, concluding that more aggressive G3 tumors have a greater tendency to form metastases, and a moderately positive correlation was observed between the depth of tumor invasion and regional lymph node involvement, concluding that when the tumor invades deeper layers of the stomach wall, the likelihood of the regional lymph node involvement increases.