Vīriešu zināšanas un atsaucība saistībā ar savlaicīgu priekšdziedzera vēža skrīningu

Abstract

Ievads un mērķis Statistiski dzīves laikā 1 no 8 vīriešiem saslimst ar prostatas vēzi. Latvijā kopš 2021. gada pieejams oportūnistiskais prostatas vēža skrīnings. Pētījuma mērķis ir analizēt datus par vīriešu zināšanām un atsaucību prostatas vēža skrīninga veikšanā, kā arī ģimenes ārsta lomu tajā. Kā ietekmējošie faktori tiek izvērtēti vīriešu vecums, dzīvesvieta, izglītības līmenis un nodarbošanās veids. Materiāli un metodes Tika veikts retrospektīvs šķērsgriezuma pētījums, kurā dati iegūti anketēšanas ceļā. Anketas tika izplatītas interneta vidē un 2 ģimenes ārstu praksēs (viena Rīgā, otra Talsu novadā). Darbā netika izmantoti identificējami pacientu dati. Datu apstrāde un statistiskā analīze tika veikta, izmantojot SPSS versiju 29.0 (aprakstošā statistika, Chi square un Kruskall Wallis testi) un Microsoft Excel (2021). Rezultāti Aptaujā piedalījās 172 respondenti. Labi informēti par prostatu un PSA ir 30 – 40% vīriešu. Skrīninga mērķgrupu zina 58,1%, veikšanas periodu 38,9%, organizāciju 28,5% un metodi 34,1%. Par labi informētiem sevi uzskata 22,3%, bet kaut ko nedaudz dzirdējuši ir 41,3%. Vislabāk informēti ir vecumā virs 65 (52,9%), Zemgalē un Latgalē dzīvojošie (45,5%), augstākās izglītības grupā (31,5%), pensionāri (61,1%). Lielākā daļa (51,7%) informāciju no ģimenes ārsta nav ieguvuši. Tomēr 36,6% vīriešu 45 – 65 gadu vecumā, 64,7% vīriešu virs 65 un 66,6% pensionāru ir ģimenes ārsta informēti. No masu medijiem informāciju ieguvuši 30,8%, savukārt 32,0% informāciju nav ieguvuši vispār. Dalība skrīningā 39,0% 45 – 65 gadu vecumā un 58,8% vecumā virs 65 gadiem. Augstākie dalības rādītāji Zemgalē un Latgalē (36,4%), augstākās izglītības grupā (27,4%), pensionāriem vidū (66,7%). Secinājumi Atsaucība skrīningam mērķa vecuma grupās vērtējama kā vidēji augsta. Viszinošākie ir vīrieši virs 65 gadiem, Zemgalē un Latgalē dzīvojošie, ar augstāko izglītību un pensionāri (šīm grupām arī augstāks zināšanu pašnovērtējums), bet mazāk zinoši – jaunākās vecuma grupas (16 – 34 gadi), Rīgā un tās apkaimē dzīvojošie, ar vidējās izglītību un studenti. Zināšanu līmenis, pašvērtējums un dalība skrīningā pieaug, palielinoties vecumam, iegūstot profesionālu vai augstāku izglītību, dzīvojot reģionos. Ģimenes ārsti aktīvi informē tikai mērķa grupas pacientus. Reģionos ģimenes ārsti veic aktīvāku informēšanu nekā Rīgā un tās apkaimē.

Introduction and purpose Statistically 1 in 8 men will develop prostate cancer during their lifetime. Opportunistic prostate cancer screening has been available in Latvia since 2021. The purpose of the study is to analyze data on men's knowledge and responsiveness to prostate cancer screening, as well as the role of the family doctor in it. Men's age, place of residence, level of education and type of occupation are evaluated as influencing factors. Materials and methods Retrospective cross-sectional study with questionnaire data was conducted. Questionnaires were distributed on the internet and in 2 family doctors' practices (one in Riga, the other in Talsi district). No identifiable patient data was used in the work. Data processing and statistical analysis were performed using SPSS version 29.0 (descreptive statistics, Chi – squared and Kruskal – Wallis tests) and Microsoft Excel (2021). Results There are a total of 172 respondents of whom 30 – 40% know prostate and PSA, 58.1% know the screening target group, 38.9% the period of performance, 28.5% the organization and 34.1% the method. Only 22.3% asess themselves as well informed, while 41.3% have heard a little something. The best informed are those aged over 65 (52.9%), living in Zemgale and Latgale (45.5%), in the higher education group (31.5%), pensioners (61.1%). The majority (51.7%) did not get information from the family doctor. However, 36.6% of men aged 45 – 65, 64.7% aged over 65 and 66.6% of pensioners are informed by family doctors; 30.8% obtained information from mass media, 32.0% did not get information at all. Participation in screening is 39.0% at the age of 45-64 and 58.8% at the age of over 65. The highest participation rates are in Zemgale and Latgale (36.4%), in the higher education group (27.4%), among pensioners (66.7%). Conclusions The response to screening in the target age groups can be assessed as moderately high. The most knowledgeable are men over 65 years, living in Zemgale and Latgale, with higher education and pensioners (these groups also have a higher self-assessment of knowledge), but the least knowledgeable are the younger age groups (16-34 years old), those living in Riga and its surroundings, with secondary education and students. The level of knowledge, self-assessment and participation in screening increases with age, obtaining professional or higher education, living in regions. Family doctors actively inform patients of the target group only. Family doctors inform more actively in regions than in Riga.