Ģeneralizētas trauksmes simptomu izplatība un saistība ar nelabvēlīgām bērnības pieredzēm grūtniecēm Latvijā

Abstract

Mērķis: Noteikt ģeneralizētas trauksmes simptomu (GAD) izplatību un to saistību ar nelabvēlīgām bērnības pieredzēm (ACE), sociāldemogrāfiskajiem un ar grūtniecību saistītiem faktoriem sievietēm grūtniecības periodā Latvijā Aktualitāte: Ģeneralizētas trauksme traucējumi ir bieža mentālās veselības problēma visā pasaulē, sievietēm šie traucējumi ir divreiz biežāk sastopami kā vīriešiem. Nelabvēlīgās bērnības pieredzes ir saistītas ar ģeneralizētas trauksmes attīstību. Ir limitēti dati par ģeneralizētas trauksmes izplatību un saistību ar nelabvēlīgām bērnības pieredzēm grūtnieču populāciju pasaulē. Izpētīts, ka trauksme antenatālajā periodā asociējas ar augstāku risku priekšlaicīgām dzemdībām, zemāku augļa dzimšanas svaru. Savukārt ACE asociējas ar augstāku risku grūtniecības komplikācijām, nevēlamiem grūtniecības iznākumiem, lielāku trauksmes un depresijas simptomu izplatību gan grūtniecības, gan pēcdzemdību periodā. Metodes: Tika analizēti kvantitatīvi šķērsgriezuma dati, kas tika iegūti attālināti, elektroniskā pašaizpildāmā anketā. Dalībnieki tika atlasīti, izmantojot nejaušības izlases pieeju. Dati tika iegūti sākot no 19. Februāra 2024 līdz 27. Martam 2024. Ģeneralizētas trauksmes noteikšanai tika izmantota validēta GAD-7 anketa (GAD-7 ≥10), Nelabvēlīgām bērnības pieredzēm tika izmantota ACE-10 skala, pētījuma anketā tika iekļauti jautājumi par sociāldemogrāfiskiem un ar grūtniecību saistītiem datiem. Dati tika analizēti izmantojot SPSS programmu. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 261 dalībnieki, dati tika apstrādāti no 226 respondentiem. Ģeneralizētas trauksmes simptomu izplatība bija 23.5% (n=53). Vismaz viens ACE tika noteikts 84.5% (n=191) respondentiem un ≥4 ACE- 19.5% (n=44). Ģeneralizēta trauksmes simptomi ir asociēti ar ≥4 ACE (p=0.005), lielāku vecumu (p=0.046), zemāku izglītības līmeni (p=0.034). Secinājumi: No visiem respondentiem GAD izplatība grūtnieču populācijā Latvijā ir 23.5%. Tika atklāta statistiski nozīmīga sakarība starp ≥4 ACE, zemāks izglītības līmenis, vecāku vecums un ģeneralizētas trauksmes simptomiem. Netika noteikta statistiski nozīmīga saistība starp citiem sociāldemogrāfiskajiem un ar grūtniecību saistītajiem faktoriem. Nepieciešams turpināt pētītījumus, lai nostiprinātu rezultātus un novērtētu faktorus saistītus ar ģeneralizētas trauksmes izplatību

Objective: To assess the prevalence of generalized anxiety disorder (GAD) symptoms and their association with adverse childhood experiences (ACE), sociodemographic, and pregnancy-related factors among pregnant women in Latvia. Relevance: Generalized anxiety disorder is a common mental health issue general population with more frequent prevalence among women than men. Adverse childhood experiences are linked to the development of generalized anxiety. There is limited data on the prevalence of generalized anxiety and its association with adverse childhood experiences in pregnancy worldwide. It is known that anxiety during the antenatal period is associated with a higher risk of preterm birth and lower birth weight. ACE are associated with a higher risk of pregnancy complications, adverse pregnancy outcomes, and a higher prevalence of anxiety and depression symptoms during pregnancy and the postpartum period. Study methods: A quantitative cross-sectional study data obtained remotely via self-reported electronic questionnaires were analyzed. Participants were selected using a non-probability sampling approach. Data were collected from 19th February 2024 to 27th March 2024. The validated Generazlized anxiety disorder-7 (GAD-7) scale (cut-off score - 10) was used to identify generalized anxiety, and The Adverse Childhood Experiences (ACE-10) study survey was used to assess adverse childhood experiences. The survey included questions about sociodemographic and pregnancy-related data. Data were analyzed using the SPSS program. Results: The study involved 261 participants, with data included from 226 respondents. The prevalence of generalized anxiety symptoms was 23.5% (n=53). At least one ACE was identified in 84.5% (n=191) of respondents, and ≥4 ACEs in 19.5% (n=44). Generalized anxiety symptoms were associated with ≥4 ACEs (p=0.005), older age (p=0.046), and lower educational level (p=0.034). Conclusions: Among all respondents, the prevalence of GAD in the pregnant population in Latvia is 23.5%. A statistically significant association was found between ≥4 ACEs, lower educational level, older age, and generalized anxiety symptoms. No statistically significant association was found with other sociodemographic and pregnancy-related factors. Further research is needed to strenghten the results and assess factors associated with the prevalence of GAD.