Diagnostikas un terapijas rezultātu izvērtēšana Shiga-toksīna producējošās E.coli asociēta hemolītiski urēmiskā sindroma pacientiem pirms un pēc vienotā rīcības algoritma izstrādes Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.

Abstract

Aktualitāte: Hemokolīts, ko izraisa Shiga-toksīnu producējošā E.coli (STEC), 5–15% gadījumu var progresēt līdz hemolītiski urēmiskā sindroma (HUS) attīstībai, kas ir reta, bet smaga komplikācija. Precīzs STEC infekcijas riska novērtējums, ātra izraisītāja identificēšana un savlaicīga terapijas uzsākšana ļauj minimizēt slimības gaitas smagumu un ilgumu. Darba mērķis: Izpētīt BKUS izstrādāta vienotā rīcības algoritma efektivitāti diagnostikā un terapijā attiecībā uz STEC asociētu HUS. Darba metodes: Tika savākti un analizēti dati no BKUS “Andromeda” sistēmas pacientu grupai ar laboratoriski pierādītu STEC infekciju laika posmā no 01.2017. līdz 12.2023., kuri tika stacionēti BKUS. Iegūtie dati tika apkopoti Microsoft Excel 365 programmā un analizēti ar IBM SPSS Statistics. Rezultāti: Pacientu kopu veidoja 40 bērni ar vidējo vecumu 3,48 gadi, no kuriem 50% bija meitenes un 50% zēni. Pacienti tika sadalīti divās grupās: pirms vadlīniju ieviešanas (laika periods no 01.2017. līdz 07.2020.) – 35% pacientu, un pēc vadlīniju ieviešanas (laika periods no 07.2020. līdz 12.2023.) – 65%. Pacientu grupai pirms vadlīniju ieviešanas ir raksturīgs ilgāks stacionēšanas periods (20,9 ± 13,8 dienas) un ilgāka atrašanās ITN (8,9 ± 10,4 dienas), salīdzinājumā ar periodu pēc vadlīniju ieviešasnas (attiecīgi 14,7 ± 9,4 un 4,4 ± 10,1 dienas), taču atšķirība nav statistiski nozīmīga. HUS attīstījās 71,4% pacientu pirms un 76,9% pacientu pēc vienotā algoritma izstrādes, atšķirība nav statistiski nozīmīga. Slimības iznākums 7,5% (3/40) gadījumos bija exitus letalis, visi trīs gadijumi notika pēc vadlīniju ieviešanas. STEC dignozes laboratoriska pierādījuma ātrums bija statistiski nozīmīgi atšķirīgs ( 9,18 ± 3,7 sl.d.p.k. pirms un 6,4 ± 3,3 sl.d.p.k. pēc vadlīniju ieviešanas; p=0,03). NAT bija nepieciešama 57,1% bērnu vidējo ilgumu 18,9 ± 12,5 dienas pirms un 34,6% bērnu ar vidējo ilgumu 13,6 ± 9,7 dienas pēc vadlīniju ieviešanas (neņemot vērā pacientus, kuriem dialīzes ilgums ir nulle dienu), un šī starpīaba ir statistiski nozīmīgi atšķirīga (p<0,001). Secinājumi: Vadlīniju ieviešana praksē nav būtiski ietekmējusi HUS attīstības faktu un nāves gadījumu biežumu. Pēc vadlīniju ieviešanas diagnoze tika uzstādītā ātrāk, iespējams, pateicoties multiplex fēču paneļa ieviešanai zarnu infekciju patogēnu diagnostikai slimnīcā kopš 2023.gadā. Individuālais NAT ilgums pacientiem, kam tika veikta dialīze pēc vadlīniju ieviešanas ir statistiski nozīmīgi samazinājies.

Actuality: Haemocolitis caused by Shiga-toxin producing E.coli (STEC) can progress to hemolytic uremic syndrome (HUS) in 5-15% of cases, a rare but serious complication. Accurate assessment of the risk of STEC infection, quick identification of the bacteria and timely initiation of therapy allow minimizing the severity and duration of the disease. Purpose of work: To investigate the effectiveness of a unified action algorithm developed by Children's Clinical University Hospital of Riga in the course of the disease severity and duration in relation to the STEC-associated HUS. Methods: Data were collected and analyzed from the Children's Clinical University Hospital of Riga "Andromeda" for a group of patients with laboratory-proven STEC infection in the period from 01.2017. until 12.2023, who were stationed at BKUS. The obtained data were compiled in Microsoft Excel 365 and analyzed with IBM SPSS Statistics. Results: The patient population consisted of 40 children with a mean age of 3.48 years, of whom 50% were girls and 50% boys. Patients were divided into two groups: before the implementation of the guidelines (01.2017 to 07.2020) – 35% of patients, and after the implementation of the guidelines (07.2020 to 12.2023) – 65%. The group of patients before the implementation of the guidelines is characterized by a longer period of hospitalization (20.9 ± 13.8 days) and a longer stay in the ICU (8.9 ± 10.4 days), compared to the period after the implementation of the guidelines (respectively 14.7 ± 9.4 and 4.4 ± 10.1 days), but the difference is not statistically significant. HUS developed in 71.4% of patients before and 76.9% of patients after the development of the guidline, the difference is not statistically significant. The outcome of the disease was exitus lethalis in 7.5% (3/40) cases, all three cases occurred after the implementation of the guidelines. The rate of laboratory evidence of STEC diagnosis was statistically significantly different (9.18 ± 3.7 days before and 6.4 ± 3.3 after the implementation of the guidelines; p=0.03). RRT was required in 57.1% of children for a mean duration of 18.9 ± 12.5 days before and 34.6% of children for a mean duration of 13.6 ± 9.7 days after guideline implementation (excluding patients with zero dialysis days ), and this difference is statistically significantly different (p<0.001). Conclusions: The implementation of the guidelines has not significantly affected the fact of HUS development and the frequency of deaths. After the introduction of the guidelines, the diagnosis was established faster, probably due to the introduction of the multiplex stool panel for the diagnosis of pathogens of intestinal infections since 2023. The individual duration of RRT in patients undergoing dialysis after implementation of the guidelines has decreased statistically significantly.