Peripartālas kardiomiopātijas klīniskie riska faktori

Abstract

Peripartāla kardiomiopātija (PPKM) ir rets, bet dzīvībai bīstams stāvoklis, kam ir raksturīga sirds mazspēja pēdējā grūtniecības mēnesī vai pēc dzemdībām, ja nav citu sirds disfunkcijas iemeslu. Stāvoklis aprakstīts 18. gadsimtā, bet joprojām ir izaicinošs līdz galam neskaidras etioloģijas, mainīgās klīniskās ainas dēļ. Izpaužas ar sirds mazspējas simptomiem, kā aizdusa, nogurums, tūska un ortopnoja, ko bieži nepareizi attiecina uz fizioloģiskām ar grūtniecību saistītām izmaiņām vai citām blakusslimībām. Vadība ietver multidisciplināru pieeju: sirds mazspējas terapiju, diurētiskos līdzekļus un smagos gadījumos mehānisku asinsrites atbalstu vai sirds transplantāciju. Darba raksturojums un mērķis: Izanalizēt PPKM pacienšu vēstures, identificēt PPKM riska faktorus un to sastopamību Latvijas Republikas iedzīvotajam ar PPKM diagnozi. Metodes: Retrospektīvs pētījums, bija atlasītas un izanalizētas medicīniskas vēstures no PSKUS medicīniska arhīva. Pētījuma ietvaros bija izmantotas kvantitatīva pētījuma metodes: mediānas, modas noteikšana, vidējas vērtības izrēķināšana, R2 noteikšana. Iegūtie rezultāti attēloti grafiski. Literatūras apraksts veikts, izmantojot publikācijas no pasaules datubāzēm un pasaulē pieejamas vadlīnijas. Rezultāti: Visbiežākais riska faktors bija vecums >30 gadiem, kurš bija atrasts visām 5 pacientēm. Nākamie lielie riska faktori bija “grūtniecības hipertensija” un “multiparitāte” atrasti 4 no 5 sievietēm. Riska faktori “daudzaugļu grūtniecība”, “smēķēšana” nebija atrasti nevienai no pacientēm. Simptomu sākums 2 pacientēm bija grūtniecības laikā, bet 3 pēc dzemdībām. Noteikta sakarība starp 2 rādītājiem “Paritāte” un “Simptomu sākums” – jo lielāka paritāte, jo ātrāks ir PPKM simptomu sākums. Secinājumi: Pacientes ar PPKM arī ir sastopamas Latvijas Republikā, par ko liecina iegūtie dati no PSKUS. Sakarā ar to un ar PPKM bīstamību, Eho-KG izmeklējumu ir jāiekļauj obligātas antenatālās aprūpes veicamo izmeklējumu sarakstā sākot ar 36 nedēļu, lai laicīgi pamanītu strukturālas un funkcionālas pārmaiņas un uzlabotu mātes un bērna iznākumus. PPKM sastopamību Latvijas Republikā nevar precīzi pateikt.

Peripartum cardiomyopathy (PPCM) is a rare but potentially life-threatening condition characterized by the heart failure in the last month of pregnancy or after childbirth, in the absence of other identifiable causes of cardiac dysfunction. Described in 18th century, but remains challenging due to its unclear etiology and variable clinical presentation. It manifests with symptoms of heart failure such as dyspnea, fatigue, edema, and orthopnea, which can often be mistakenly attributed to normal pregnancy-related changes or other comorbidities. The management involves a multidisciplinary approach: heart failure therapy, diuretics, and in severe cases, mechanical circulatory support, or heart transplantation. Research characteristics and aim: To analyze the history of PPCM patients, identify PPCM risk factors, and determine their prevalence among the residents of the Republic of Latvia diagnosed with PPCM. Methods: A retrospective study, in which medical histories from the Pauls Stradins Clinical University Hospital medical archive were selected and analyzed. Quantitative research methods were used within the study: determination of medians, modes, mean values, and determination of R2. The obtained results were depicted graphically. The literature review was conducted using publications from global databases and guidelines available worldwide. Results: The most common risk factor was age over 30 years, which was found in all 5 patients. The next significant risk factors were "pregnancy hypertension" and "multiparity," found in 4 out of 5 women. Risk factors such as "multiple pregnancies" and "smoking" were not found in any of the patients. Symptom onset occurred during pregnancy in 2 patients, while in 3 patients, it occurred after childbirth. There was a correlation observed between the two indicators "Parity" and "Symptom onset" – higher parity correlated with a quicker onset of PPCM symptoms. Conclusions: Patients with PPCM are also observed in the Republic of Latvia, as evidenced by the data obtained from PSKUS. Due to this and the danger posed by PPCM, Echo examinations should be included in the list of mandatory prenatal screenings closer to the end of pregnancy, starting at 36 weeks, to detect structural and functional changes and improve maternal and fetal outcomes on time. The prevalence of PPCM in the Republic of Latvia cannot be precisely determined by this research.