Gūžas locītavas revīzijas endoprotezēšana: agrīnas komplikācijas

Abstract

Pagarinoties vispārējās populācijas dzīves ilgumam un pieaugot cilvēku skaitam ar implantētām gūžas locītavas endoprotēzēm, palielinājās arī vajadzība pēc to revīzijas operācijām. Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot gūžas locītavas revīzijas endoprotezēšanas biežākās agrīnās komplikācijas, to rašanās predisponējošos faktorus un iespējas tās novērst. Tika izvēlēti pacienti, kam veiktas gūžas endoprotēzes revīzijas operācijas laika periodā no 1.01.2020. līdz 31.12.2022. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā kopā 555 gadījumi. Pētījums tika veidots, balstoties uz retrospektīva gadījumu sērijas analīzes dizainu. Biežākie gūžas locītavas revīzijas endoprotezēšanas iemesli bija endoprotezētās locītavas izkustēšanās (32%), endoprotēzes polietilēna nodilums (16%), periprotēzes infekcija (19%), periprotēzes lūzums (17%) un endoprotēzes mežģījums (14%). No iekļautajiem gadījumiem agrīnās gūžas locītavas revīzijas endoprotezēšanas komplikācijas attīstījās 22,5% (125) gadījumu. Biežākās agrīnās komplikācijas bija postoperatīva anēmija (52% no gadījumiem ar komplikācijām) un periprotēzes infekcijas (15% no gadījumiem ar komplikācijām) ar biežāko izraisītāju S.aureus. Tika noskaidrots, ka gadījumos ar komplikācijām bija izteikti lielāks perioperatīvs asins zudums, hemoglobīna līmeņa kritums un garāks operācijas laiks, taču šos datus nebija iespējams statistiski ticami saistīt ar komplikāciju rašanos. Taču statistiski nozmīga saistība tika atrasta koronārai sirds slimībai ar komplikāciju rašanos (p=0,028). Hroniskai sirds mazspējai tika konstatēta statistiski nozīmīga saistība ar sepses attīstību (p=0,011) un iespēju nomirt (p=0,005). Hroniska nieru saslimšanas statistiski nozīmīgi saistās ar komplikāciju attīstību (p=0,013) un nāves iestāšanos (p<0,001). Pre-operatīva anēmijas esamība statistiski nozīmīgi saistās ar sepses attīstību (p=0,014) un iespēju nomirt (p=0,002). Vīrieša dzimums statistiski nozīmīgi saistās ar komplikāciju attīstību (p=0,004), taču sievietēm ir lielāks risks nomirt agrīnā pēcoperācijas periodā nekā vīriešiem (p=0,012). Tika noskaidrots, ka perioperatīvai profilaksei jābūt multimodālai. Tai jāietver prokoagulantu lietošanas pārtraukšana, reģionālo anestēzija, ātru mobilizācija un kompresijas zeķu un ierīču lietošana, kā arī pēcoperācijas profilakse, kas pielāgota pacienta riskam. Kā asins zudumu mazinošas metodes ir sevi pierādījušas traneksāmskābes lietošana un paredzamu lielu operatīvu asins zudumu gadījumā “Cell Saver” iekārta. Pētījumā tika secināts, ka agrīnu komplikāciju risks Latvijā ir tikpat augsts kā citur pasaulē. Kā biežākās agrīnās komplikācijas saglabājas postoperatīva anēmija un periprotēzes infekcija. Blakus saslimšanas var potencēt komplikāciju rašanos agrīnajā pēcoperācijas periodā.

The average life expectancy of the general population is increasing, leading to a rise in the number of individuals with implanted hip joint endoprostheses, thereby increasing the need for revision surgeries. The aim of the study was to identify the most common early complications of hip joint revision endoprosthetics, predisposing factors for their occurrence, and possibilities for prevention. Patients who underwent hip endoprosthesis revision surgery from January 1, 2020, to December 31, 2022, in a Traumaloģijas un ortopēdijas slimnīca were selected, totaling 555 cases. The study was conducted based on a retrospective case series analysis design. The most common reasons for hip joint revision endoprosthetics were instability of the endoprosthesis (32%), wear of the endoprosthesis (16%), periprosthetic infection (19%), periprosthetic fracture (17%) and endoprostesis dislocation (14%) Of the included cases, early complications of hip joint revision endoprosthetics occurred in 22.5% (125) of cases. The most common early complications of hip joint endoprosthetics were postoperative anemia (52%) and periprosthetic infections (15%), with the most common causative agent being S.aureus. It was found that cases with complications had significantly higher perioperative blood loss, a decrease in hemoglobin levels, and longer operation times, although these data could not be reliably statistically associated with the occurrence of complications. However, a statistically significant association was found between coronary artery disease and the occurrence of complications (p=0.028). Chronic heart failure was found to be statistically significantly associated with the development of sepsis (p=0.011) and the possibility of death (p=0.005). Chronic kidney disease was statistically significantly associated with the development of complications (p=0.013) and mortality (p<0.001). The presence of preoperative anemia was statistically significantly associated with the development of sepsis (p=0.014) and the possibility of death (p=0.002). Male gender was statistically significantly associated with the development of complications (p=0.004), although women have a higher risk of early postoperative mortality than men (p=0.012). It was concluded that perioperative prophylaxis should be multimodal, including discontinuation of procoagulant use, regional anesthesia, early mobilization, and the use of compression stockings and devices, as well as postoperative prophylaxis tailored to the patient's risk. Methods to reduce blood loss such as the use of tranexamic acid and the use of the "Cell Saver" device in cases of anticipated significant operative blood loss have proven effective. The study concluded that the risk of early complications in Latvia is as high as elsewhere in the world. Postoperative anemia and periprosthetic infection remain the most common early complications. Comorbidity can potentiate the occurrence of complications in the early postoperative period.