Psihoaktīvo vielu lietošana un pirmreizējā psihoze Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas Centra stacionāra pacientiem ar šizofrēniju

Abstract

Ievads. Psihoaktīvo vielu lietošana ietekmē garastāvokli, apziņu un uzvedību. Psihoaktīvas vielas ietekme pirmreizējas psihozes attīstību un smagumu pacientiem ar šizofrēniju. Lai gan ne visi, kas lieto šīs vielas, piedzīvos psihozi, risks palielinās, lietojot vielas, kurām ir spēcīga psihoaktīva iedarbība. Tas apgrūtina šizofrēnijas pacientu ārstēšanu, bet arī izceļ nepieciešamību pēc integrētas pieejas, kas risinātu gan ar psihozēm saistītus jautājumus, gan ar vielu lietošanas problēmas. Šīs tēmas aktualitāti vēl vairāk pastiprina psihoaktīvo vielu lietošanas pieaugošā prevalence pasaulē, padarot to par kritisku sabiedrības veselības jautājumu. Aktualitāte. Apskatot pēdējo gadu publikācijas, ir redzams, ka psihoaktīvu vielu lietošanas saistība ar psihotiskiem stāvokļiem kļūst aizvien biežāk pētīta. Pārsvarā, pētījumi cenšas izprast, kā šīs vielas ietekmē šizofrēnijai līdzīgu simptomu parādīšanos. Piemēram, viena pētījuma atziņas norāda uz augstāku psihotisku simptomu attīstības risku cilvēkiem, kuri lietojuši LSD vai amfetamīnus. Ņemot vērā, ka psihoaktīvas vielas ar laiku kļūst viegli pieejamas arī neterapeitiskos nolūkos, šī pētījuma aktualitāte ir saistīta ar to, ka mūsdienās sabiedrība ir pakļauta augstam psihotisko simptomu attīstības riskam. Darba mērķis. Pētījuma mērķis ir noteikt psihoaktivo vielu lietošanas biežumu pacientiem ar pirmreizējo šizofrēnijas diagnozi (F20.09) prodromālajā periodā un salīdzināt datus pēdējo 10 gadu griezumā. Materiāli un metodes. Pētījums ir retrospektīvs. Tika analizētas VSIA Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas Centra (RPNC) pacientu slimības vēstures ar pirmreizējo diagnozi “Paranoīda šizofrēnija novērošanas laiks mazāks par vienu gadu” (F20.09 pēc SSK-10). Tika atlasīti pacienti vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kas saņēma ārstēšanu stacionārā laika posmā no 2012. līdz 2013. gadam un no 2021. līdz 2022 gadam. Tika analizēti sociodemogrāfiskie dati, klīniskie un dati par psihoaktīvo vielu lietošanu prodromālajā periodā. Iegūto datu analīzei un apkopošanai tika izmantotas: kvantitatīvā metode, izmantojot slimības vēstures novērtēšanas protokolu; statistiskā metode, izmantojot MS Excel un IBM SPSS Statistics 27 programmas. Rezultāti. Pētījumā tika novērots pacientu skaita samazinājums no 158 2012.-2013. gadā līdz 55 2021.-2022. gadā. Psihoaktīvo vielu lietošana pieauga no 19,6% līdz 30,9%. No visiem respondentiem, kas lietoja jebkādas grupas psihoaktīvas vielas 88.2% tika reģistrēti depresantu grupas psihoaktĪvas vielas lietošana. Secinājumi. Psihoaktīvo vielu lietošana starp pacientiem ar pirmreizējo šizofrēniju laika periodā no 2012. līdz 2023. gadam norāda uz nozīmīgām tendencēm un izmaiņām. Šīs tendences liecina par nepieciešamību pēc mērķtiecīgām ārstēšanas un profilakses stratēģijām, lai efektīvi risinātu šīs mainīgās tendences.

Introduction. The use of psychoactive substances affects mood, consciousness and behavior. Effects of psychoactive substances on the development and severity of first psychosis in patients with schizophrenia. Although not everyone who uses these substances will experience psychosis, the risk increases with the use of substances with strong psychoactive effects. This complicates the treatment of schizophrenic patients, but also highlights the need for an integrated approach that addresses both psychosis-related issues and substance abuse issues. The relevance of this topic is further enhanced by the increasing prevalence of psychoactive substance use worldwide, making it a critical public health issue. Relevance. Looking at the publications of recent years, it can be seen that the relationship between the use of psychoactive substances and psychotic states is being studied more and more often. Mostly, research is trying to understand how these substances affect the onset of schizophrenia-like symptoms. For example findings from one study indicate a higher risk of developing psychotic symptoms in people who have taken LSD or amphetamines. Taking into account that psychoactive substances become easily available for non-therapeutic purposes over time the relevance of this study is related to the fact that today society is exposed to a high risk of developing psychotic symptoms. The aim of the work. The aim of the study is to determine the frequency of psychoactive substance use in patients with a first diagnosis of schizophrenia (F20.09)in the prodromal period and to compare the data over the last 10 years. Materials and methods. The study is retrospective. The medical histories of patients of the VSIA Riga Psychiatry and Narcology Center (RPNC)with the first diagnosis "observation time of paranoid schizophrenia less than one year"(F20.09 according to SSK-10) were analyzed. Patients aged 18 to 65 years who received inpatient treatment between 2012 and 2013 and 2021 and 2022 were selected. Sociodemographic data, clinical data and data on the use of psychoactive substances in the prodromal period were analyzed. The following were used for the analysis and compilation of the obtained data: a quantitative method using a medical history assessment protocol; statistical method using MS Excel and IBM SPSS Statistics 27 programs. Results. The study observed a decrease in the number of patients from 158 in 2012- 2013. per year up to 55 in 2021-2022. year. The use of psychoactive substances increased from 19.6% to 30.9%. Of all respondents who used any group of psychoactive substances, 88.2% were registered as using psychoactive substances from the group of depressants. Conclusions. Psychoactive substance use among patients with first-time schizophrenia between 2012 and 2023 shows significant trends and changes. These trends highlight the need for targeted treatment and prevention strategies to effectively address these changing trends.