Pacientu apmierinātības novērtējums RPNC ambulatorajās struktūrvienībās, izmantojot Čarlstonas (Charleston Psychiatric Outpatient Satisfaction Scale - CPOSS) aptauju un Longenesis rīku

Abstract

Ievads. Arvien pieaug interese par pacientu pieredzes novērtējumu veselības aprūpes iestādēm un šo pieredžu saistību ar pacienta līdzestību un veselības stāvokļa izmaiņām. Līdz šim nav bijuši pieejami dati par pacientu novērtējumu ambulatori pieejamiem pakalpojumiem RPNC. RPNC augstais ambulatoro pacientu skaits norāda uz nepieciešamību apzināt pacientu vērtējumu par saņemto ambulatoro pakalpojumu kvalitāti. Darba mērķis ir novērtēt pacientu pieredzi un apmierinātību par saņemtajiem ambulatorās aprūpes pakalpojumiem, noteikt saistību starp ambulatoro pacientu apmierinātības rādītājiem un sociāli demogrāfiskiem datiem, ambulatoro pacientu izpratni par anketas jautājumiem, anketas aizpildīšanas atteikuma iemesliem. Materiāli un metodes. No 2.05.2023. līdz 3.08.2023. tika veikts kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. CPAPAA tulkota latviešu un krievu valodā. Kopumā pētījumā analizētas 338 anketas (respondences procentu papīra formātā aizpildītajām anketām 67,1% apmērā, elektroniski aizpildītajām anketām - 13,7% apmērā). Rezultāti. Respondenta vidējais raksturojums: sieviete (71,5%) , 31-40 gadus veca (28,6%), precējusies (37,7%), ar augstāko izglītību (58,1%), strādājoša (68,6%), ir psihiska saslimšana (68,2%). Apkopojot rezultātus par pacientu apmierinātību, salīdzinot iegūtos rezultātus starp vecumgrupām -pacienti, kas ir gados vecāki, vērtēja reģistratūras sniegto palīdzību (r(167)=0,193, p=0,012), informācijas pieejamību(r(168)=0,155, p=0,044), gaidīšanas laiku līdz pakalpojuma saņemšanas brīdim (r(168)=0,151, p=0,049), uzgaidāmo telpu izskatu augstāk nekā pacienti, kas ir gados jaunāki (r(168)=0,213, p=0,005). Salīdzinot dzimuma, pacienta nodarbošanās, izglītības līmeņa saistību - netika atrasta statistiski nozīmīga atšķirība; ģimenes stāvokļa saistību ar pacientu anketu vērtējumiem, statistiski nozīmīga atšķirība novērojama tikai pacientiem, kas atrodas civillaulībā vērtē šo vidēji zemāk nekā pacienti, kas ir precējušies (p=0,047). Secinājumi. Pacientu apmierinātība ar ambulatora aprūpi nav atšķirīga un nav saistāma ar katra pacienta sociāldemogrāfisko stāvokli - iegūtie rezultāti pierāda vāju vai ļoti vāju korelāciju, vai nav novērojama statistiski nozīmīga atšķirība starp iegūtajiem rezultātiem. Pacienti, vidēji starp ambulatorajiem centriem, viszemāk novērtē gaidīšanas laiku no pieteikšanās brīža līdz pakalpojuma saņemšanai, kā arī autostāvvietas pieejamību, savukārt, visaugstāk novērtējuši cieņas izrādīšanu pret to viedokli par ārstēšanu. Pacienti, izsakot savu vērtējumu par saņemto pakalpojumu, nav kritiskāki elektroniski aizpildāmajās anketās salīdzinājumā ar papīra formātā aizpildāmajām anketām. Čārlstonas psihiatriskā ambulatoro pacientu apmierinātības aptauja ir piemērota psihiatriski ambulatoro pacientu apmierinātības noskaidrošana.

Objective. There is a growing interest in the evaluation of patient experiences in health care facilities and the relationship of these experiences to patient well-being and changes in health status. So far, there are no available data on patient assessment for outpatient services available at the RPNC. The high number of outpatients at RPNC indicates the need to identify patients' assessment of the quality of outpatient services received. The aim of the work is to evaluate patients' experience and satisfaction with the received outpatient care services, to determine the relationship between outpatient patient satisfaction indicators and socio-demographic data, outpatient patients' understanding of survey questions, reasons for refusal to fill out the survey. Materials and methods. From 2.05.2023 until 3.08.2023 a quantitative cross-sectional study was conducted. CPAAA was translated in Latvian and Russian. In total, 338 questionnaires were analyzed in the study (the response rate for survey completed in paper format - 67.1%, for survey completed online - 13.7%). Results. Average characteristics of the respondent: female (71.5%), 31-40 years old (28.6%), married (37.7%), with higher education (58.1%), working (68.6%), has a mental illness (68.2%).By comparing the obtained results between age groups - patients who are older valued the help provided by the receptionist (r(167)=0.193, p=0.012), availability of information (r(168)=0.155, p=0.044) , the waiting time until receiving the service (r(168)=0.151, p=0.049), the appearance of waiting rooms higher than younger patients (r(168)=0.213, p=0.005). By comparing the results of gender, patient's occupation, education level - no statistically significant difference was found; regarding the relationship between marital status and patient questionnaire ratings, a statistically significant difference can be observed only in patients who are in a civil marriage, rating CPOSS on average lower than patients who are married (p=0.047). Conclusions. Patient satisfaction with outpatient care does not differ and is not related to the socio-demographic status of each patient - the obtained results demonstrate a weak or very weak correlation, or no statistically significant difference between the obtained results can be observed. Patients, on average among outpatient centers, rate the waiting time from the moment of application until receiving the service the lowest, as well as the availability of parking, while the highest rate is showing respect for their opinion on treatment. When expressing their assessment of the service received, patients are not more critical in the online filled in surveys compared to the paper filled out surveys. The Charleston Psychiatric Outpatient Satisfaction Survey is suitable for ascertaining the satisfaction of outpatients in psychiatric clinics.