Jauniešu līdz 25 gadu vecumam pirmreizēja stacionēšana psihiatriskajā uzņemšanas nodaļā ar anamnēzē ārstēšanas pārtraukšanu pēc 18 g.v. pie bērnu psihiatra

Abstract

Bērnības un pusaudžu periodā novēro daudzu psihisko traucējumu attīstību un lielai daļai pacientu, kas ir ilgstoši ārstējušies pie bērnu psihiatra, ir nepieciešama pāreja uz pieaugušo ārstniecības profila aprūpi, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību. Pētījuma mērķis bija identificēt pacientus ar psihiskās veselības traucējumiem, kam ir notikusi ārstēšanās procesa pārtraukšanās pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, atgriežoties psihiskās veselības aprūpes sistēmā ar akūtu stāvokļa paasinājumu Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centra (RPNC) Uzņemšanas nodaļā. Analizēt sociāldemogrāfisko rādītāju, ģimenes anamnēzes, alkohola un citu psihoaktīvo vielu, un medikamentu lietošanas saistību ar ambulatorā psihiatra apmeklēšanu pēc 18 gadu vecuma, kā arī noteikt un analizēt pacientiem noteiktās diagnozes. Aptveramais datu periods bija no 2020. gada janvāra līdz 2023. gada novembrim. Pētījuma izlasē tika iekļauti jaunieši no 18 līdz 25 gadu vecumam ar ārstēšanas pārtraukšanu pēc 18 gadu vecuma pie bērnu psihiatra. Izslēgšanas kritērijs bija nepilnīga informācija pacienta medicīniskajā kartē par ārstēšanos pie bērnu psihiatra vai tās trūkums. Ar statistisko metožu palīdzību, pielietojot Pīrsona hī kvadrāta testu un Fišera eksakto kritēriju, tika iegūta statistiski nozīmīga saistība starp ambulatorā psihiatra apmeklēšanu pēc 18 gadu vecuma un pacienta dzimumu, alkohola, psihoaktīvo vielu un medikamentu lietošanu. Statistiski nozīmīga saistība starp ambulatorā psihiatra apmeklēšanu un citiem sociāldemogrāfiskajiem rādītājiem un ģimenes anamnēzi netika atrasta. Pēc iegūtajiem rezultātiem tika secināts, ka pastāv neliela saistība starp vīrieša dzimumu, kā arī alkohola regulāru lietošanu ikdienā un ambulatorā psihiatra neapmeklēšanu pēc pilngadības sasniegšanas pacientiem, kuriem anamnēzē ir ilgstoša ārstēšanās pie bērnu psihiatra. Pastāv saistība starp psihoaktīvo vielu regulāru lietošanu un medikamentu nelietošanu ikdienā un ambulatorā psihiatra neapmeklēšanu pēc pilngadības sasniegšanas. Bērnu psihiatra visbiežāk noteiktās diagnozes pacientiem ar ārstēšanās procesa pārtraukšanos pēc 18 gadu vecuma ir psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, garastāvokļa traucējumi, šizofrēnija, šizotipiski traucējumi un murgi, psihiskās attīstības traucējumi un uzvedības un emocionāli traucējumi, kas sākušies bērnībā vai pusaudžu vecumā. Visbiežāk noteiktās diagnozes Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centra Uzņemšanas nodaļā pacientiem ar ārstēšanās procesa pārtraukšanos pēc 18 gadu vecuma ir psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, garastāvokļa traucējumi, tīša citur neklasificēta saindēšanās un saskare ar pretkrampju, miega un sedatīviem, pretparkinsonisma un psihotropiem līdzekļiem. Lai sekmētu terapijas nepārtrauktību pacientiem ar anamnēzē ilgstošu ārstēšanos pie bērnu psihiatra, pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas ir jānodrošina pārejas procesa organizēšana un vadīšana pēc koordinēta plāna.

During the period of childhood and adolescence, the development of many psychiatric disorders is observed, and a large part of patients who have been treated by a child psychiatrist for a long time need a transition from Child and Adolescent Mental Health Service (CAMHS) to Adult Mental Health Service (AMHS) in order to ensure the continuity of therapy. The aim of the study was to identify patients with mental health disorders who had a gap in transition after reaching the age of 18, returning to the mental health care system with an acute exacerbation of the condition in the Emergency Department of the Riga Psychiatry and Narcology Center. To analyze the relationship between socio-demographic indicators, family anamnesis, alcohol and other psychoactive substances, and the use of medication with visiting an outpatient psychiatrist after the age of 18, as well as to determine and analyze the diagnoses given to patients. The data period covered was from January 2020 to November 2023. The study sample included young people between the ages of 18 and 25 who stopped treatment after the age of 18. The exclusion criteria was incomplete information in the patient's medical record about treatment by a child psychiatrist or its absence. Using statistical methods as Pearson chi-square test and the Fisher exact test, a statistically significant relationship was obtained between visiting an outpatient psychiatrist after the age of 18 and the patient's gender, alcohol, drugs and medication use. It was concluded that there is a small relationship between male gender, as well as regular daily use of alcohol and not visiting an outpatient psychiatrist after reaching adulthood in patients who have a history of long-term treatment by a child psychiatrist. There is a relationship between regular use of psychoactive drugs and not taking medication on a daily basis and not visiting an outpatient psychiatrist after reaching adulthood. The most common diagnoses made by a child psychiatrist for patients who stop treatment after the age of 18 are mental and behavioural disorders due to psychoactive substance use, mood [affective] disorders, schizophrenia, schizotypal disorders and delusional disorders, disorders of psychological development and behavioral and emotional disorders with onset usually occurring in childhood and adolescence. The most frequently diagnosed diagnoses in the Emergency Department of the Riga Psychiatry and Narcology Center for patients with a gap in transition are mental and behavioural disorders due to psychoactive substance use, mood [affective] disorders, intentional self-poisoning by and exposure to antiepileptic, sedative-hypnotic, antiparkinsonism and psychotropic drugs, not elsewhere classified. In order to promote the continuity of therapy for patients with a history of long-term treatment by a child psychiatrist, it is necessary to ensure the organization and management of the transition process according to a coordinated plan.