Shift Work and its Effects on Overall Health: Strategies for Mitigating Health Risks and Enhancing Work Performance among Shift Workers

Abstract

Maināma darba kārtība, kas ir bieži sastopama mūsdienu darba kultūrā, arvien vairāk tiek atzīta kā potenciāls veselības apdraudējums tiem, kas tajā iesaistīti. Lai arī tā ir būtiska kritisku nozaru, piemēram, veselības aprūpes, nepārtrauktai darbībai, tās sekas pārsniedz tikai profesionālo neērtību. Pētījumi pastāvīgi uzsvēra, kā novirzīšanās no tradicionālā dienas laika darba grafika var traucēt mūsu iedzimtajiem cirkadiānajiem ritmiem, izraisot virkni nevēlamu veselības ietekmju. Naktsaktivitātes, īpaši tās, kas saistītas ar mākslīga gaismas iedarbību, var ievērojami traucēt cirkadiānajam ritmam, sarežģītam neiroendokrīnajam sistēmai, kas regulē ķermeņa 24 stundu bioloģisko pulksteni. Suprahiazmatiskā kodola (SHK) funkcija hipotalāmā, darbojoties kā galvenajam cirkadiānajam pacemakerim, ir rīkot ritmiskus hormonālus un fizioloģiskus procesus, pamatojoties uz gaismas signāliem, ko tas saņem no tīklenes. Gaismas iedarbība naktī, īpaši zila gaismas no ekrāniem, var inhibēt epifīzes dziedzera melatonīna izdalīšanu, kas ir galvenais hormons, kas iesaistīts miega veicināšanā un ķermenim signālo naktī. Šī inhibīcija notiek gaismas izraisīto neirālo signālu pārraides dēļ no tīklenes caur tīklenes-hipotalāma traktu uz SHK, kas tad modulē epifīzes dziedzera darbību ar simpātiskā nervu sistēmas palīdzību. Tāpat naktī iedarbīgā gaismā var rasties nelaiksugrāviens kortizola līmenī, kas parasti ir zems nakts laikā, turpmāk traucējot miega-un modrības ciklus un dažādus cirkadiānās kontroles pakļautus metaboliskos un imūnsistēmas procesus. Šīs regulācijas pārkāpumi var izraisīt veselības problēmu virkni, ieskaitot miega traucējumus, metaboliskas disfunkcijas un paaugstinātu jutību pret hroniskām slimībām. Tādēļ dienas gaismas stundu mākslīgā pagarināšana, izmantojot ekrāna laiku vai citu spilgtu gaismu naktī, fundamentāli traucē endogēna cirkadiānā ritma, ietekmējot kopējo veselību un labklājību. Lai arī veselības, būvniecības un likuma izpildes nozares paliek īpaši neaizsargātas, ņemot vērā viņu profesiju pieprasīgumu, maināmas darba sekas izjūtamas visās profesionālajās jomās. Šajā sadaļā mēs iesim dziļākās pētījumos, kas pamato šīs kaitīgās ietekmes, uzsverot nepieciešamību pēc dziļākas izpratnes un aktīvām pasākumiem.

Shift work, a ubiquitous feature of modern work culture, has been increasingly recognized as a potential health hazard for those engaged in it. Although essential for the continuous functioning of critical sectors such as healthcare, its ramifications extend far beyond mere occupational inconvenience. Studies have consistently highlighted how deviating from the traditional diurnal work schedule can disrupt our inherent circadian rhythms, leading to a cascade of adverse health effects. Nighttime activities, particularly those involving exposure to artificial light, can significantly disrupt the circadian rhythm, a complex neuroendocrine system regulating the body's 24-hour biological clock. The suprachiasmatic nucleus (SCN) in the hypothalamus, functioning as the primary circadian pacemaker, orchestrates rhythmic hormonal and physiological processes based on light cues received via the retina. Exposure to light during nocturnal hours, especially blue light from screens, can inhibit the pineal gland's secretion of melatonin, a key hormone involved in promoting sleep and signaling nocturnal phase to the body. This inhibition results from light-induced neural signals transmitted from the retina through the retinohypothalamic tract to the SCN, which then modulates the pineal gland activity via the sympathetic nervous system. Concurrently, nighttime light exposure can lead to an untimely rise in cortisol levels, typically lower during night, further disturbing sleep-wake cycles and various circadian-controlled metabolic and immunological processes. This dysregulation can culminate in a cascade of health issues, including sleep disorders, metabolic dysfunctions, and increased susceptibility to chronic diseases. Therefore, the artificial extension of daylight hours through screen time or other bright lights at night fundamentally disrupts the endogenous circadian rhythm, impacting overall health and well-being. While the healthcare, construction and law enforcing sectors remain particularly vulnerable due to the demanding nature of their professions, the repercussions of shift work resonate across various occupational fields. In this section, we will delve into comprehensive studies that substantiate these detrimental effects, underscoring the need for a deeper understanding and proactive measures.