Ārprāts

Abstract

Anna Žabicka’s paper “Madness” highlights historically and culturally shaped explanations, understandings, and approaches to madness and addresses such questions as whether madness is biological or socially constructed, universal or culturally relative.

Anna Žabicka rakstā “Ārprāts” uzmanību pievērš normas un patoloģijas problemātikai. Ārprāta konceptualizācija ir saistīta ar konkrētu sociālu kontekstu, kurā pastāv priekšstati par to, kas ir garīgā veselība. Vienlaikus tā ir arī medicīniska problēma, tādēļ tiek aplūkota mūsdienu Rietumu psihiatrijas pieeja, kas tradicionāli ir balstīta uz biomedicīnisko modeli. Vēsturisks ieskats ārprāta diagnosticēšanā un ārstēšanā atklāj centienus marginalizēt ārprātīgos – izraidīt viņus no sabiedrības vai izolēt speciālās klīnikās. Nozīme ir arī starpkultūru pētījumiem, kas parāda, kā konkrētā kultūra veido jēdziena “ārprāts” saturu un ļauj nodarboties ar starpkultūru psihiatriju un psihiatrisko antropoloģiju. Tas ļauj runāt ne tikai par bioloģiskām un sociālām disfunkcijām, bet arī par kultūrspecifiskiem sindromiem. Turpinājumā aplūkots sociālais konstrukcionisms, sociālā marķēšana un antipsihiatrijas kustība. Nobeigumā tiek secināts, ka, nenoliedzot atsevišķu ārprāta simptomu bioloģisko izcelsmi, to nevar aplūkot kā naturālu fenomenu, bet gan vienīgi kā sociālu veidojumu, kurā ārprātīgie parādās kā intersubjektīvi aģenti, kas aktīvi piedalās ārprāta konceptualizēšanā.