Emocionālo un uzvedības problēmu prevalence un ar to asociētie faktori Latvijas pusaudžu populācijā. Promocijas darbs

Abstract

Ievads. Pusaudžu periods ir kritisks laiks psihisko traucējumu attīstībai, kas pēdējās desmitgadēs izvirzās kā nopietnākā sabiedrības veselības problēma tieši jauno cilvēku vidū. Pētījumi uzrāda sarežģītu saistību starp dažādiem veselību ietekmējošiem faktoriem un paaugstinātu risku uz emociju un uzvedības traucējumiem pusaudžu vecumā. Veiksmīgai profilakses un ārstniecības stratēģiju izstrādāšanai un ieviešanai mums ir nepieciešamas ticamas un pusaudžu populācijā validētas emociju un uzvedības grūtību skrīninga metodes, kā arī padziļinātas zināšanas par populācijai specifiskiem riska un protektīviem faktoriem. Darba mērķis bija pētīt emocionālu un uzvedības grūtību izplatību Latvijas pusaudžu populācijā un ar to asociētos sociāli demogrāfiskos, ar veselību saistītos un veselību ietekmējošos faktorus, kā arī novērtēt skrīninga instrumenta piemērotību pusaudžu emocionālo un uzvedības traucējumu atpazīšanai gan vispārējā populācijā, gan klīniskajā praksē. Materiāli un metodes. Darbā tika analizēti dati no divām atsevišķām, bet konceptuāli un metodoloģiski saistītām datu kopām – reprezentatīvās vispārējās Latvijas 11, 13 un 15 gadu vecu pusaudžu populācijas izlases (n = 4385) un klīniskās, palīdzību meklējošās 11 līdz 17 gadu vecu pusaudžu populācijas izlases (n = 207). Emociju un uzvedības grūtību skrīnēšanai abās izlasēs tika izmantota aptauja “Stiprās puses un grūtības” (SDQ). Skrīninga instrumenta piemērotība tika vērtēta, analizējot tā psihometriskās īpašības abās pētījuma izlasēs, savukārt emociju un uzvedības grūtību saistība ar veselību ietekmējošiem individuāliem un vides psihosociāliem faktoriem tika pētīta vispārējās populācijas izlasē, izmantojot statistiskās modelēšanas metodes, nosakot nesamērotās un pēc sociāli demogrāfiskiem faktoriem samērotās izredžu attiecības, kā arī pārbaudot mijiedarbību ar dzimumu un vecumu. Rezultāti. SDQ pusaudžu pašaptaujas instruments uzrādīja nevienmērīgus iekšējās saskaņotības rādītājus līdzvērtīgi latviešu un krievu valodā abās pētījuma populāciju izlasēs. Pietiekamu uzticamības līmeni (Kronbaha alfa virs 0,7) sasniedza SDQ aptaujas emocionālo grūtību, prosociālās uzvedības, internalizējošo grūtību un kopējo grūtību skalas. Hiperaktivitātes, vienaudžu attiecību un eksternalizējošo grūtību skalas demonstrēja nepietiekamu iekšējo saskaņotību (Kronbaha alfas robežās no 0,5 līdz 0,6), savukārt uzvedības grūtību apakšskala – ļoti zemu iekšējo saskaņotību (Kronbaha alfa zem 0,5). Klīniskās populācijas izlases pusaudži ieguva ievērojami augstākus vidējos rezultātus SDQ emocionālo, vienaudžu attiecību grūtību un hiperaktivitātes apakšskalās, nekā pusaudži no vispārējās populācijas izlases, taču starp grupām nebija būtisku atšķirību uzvedības problēmu un prosociālas uzvedības apakšskalās. Koriģējot pēc vecuma un dzimuma, klīniskās grupas pusaudžiem bija 5,4 reizes lielākas izredzes sasniegt “anormalitātes” slieksni (virs 390. populācijas procentiles) emocionālajās problēmās, 3,0× hiperaktivitātē, 2,8× vienaudžu problēmās un 4,5× kopējās grūtībās. Klīniskās populācijas izlasē internalizējošo traucējumu diagnozes esamība nozīmīgi korelēja ar pozitīviem skrīninga rezultātiem SDQ emocionālo grūtību, internalizējošo grūtību un kopējo grūtību skalās. Eksternalizējošo traucējumu diagnoze nozīmīgi korelēja ar pozitīviem skrīninga rezultātiem hiperaktivitātes apakšskalā un negatīviem skrīninga rezultātiem emocionālo grūtību un internalizējošo grūtību skalās. Internalizējošo grūtību skalas specifiskums attiecībā uz internalizējošo traucējumu klīniskām diagnozēm bija attiecīgi 56 % un 73 %. Eksternalizējošo grūtību skalas specifiskums attiecībā uz eksternalizējošo traucējumu diagnozēm bija 38 % un 75 %. Kopumā neviena no SDQ pusaudžu pašaptaujas skalām neuzrādīja pietiekamus klīniskā noderīguma rādītājus, kas liecinātu par to spēju būt noderīgai klīniskā lēmumu pieņemšanas procesā. Vispārējās populācijas izlasē nozīmīgas emociju grūtības tika konstatētas 9,3 % jauniešu, uzvedības grūtības – 6,4 %. Zēniem emociju grūtības kopumā bija mazāk izplatītas, nekā meitenēm, un tās nedaudz samazinājās, palielinoties vecumam. Savukārt meitenēm emociju grūtības izteikti pieauga līdz ar vecumu. Uzvedības grūtības 11 gadu veciem zēniem bija izteikti biežāk sastopamas, nekā meitenēm, bet, vecumam pieaugot, uzvedības grūtību izplatība starp dzimumiem izlīdzinājās. Emociju grūtību gadījumā zēniem vislielāko saistību uzrādīja problemātiskā sociālo tīklu lietošana, bet meitenēm – multiplas veselības sūdzības, zems saiknes ar sevi nozīmīgums un ņirgāšanās pieredze gan skolā, gan e-vidē. Abiem dzimumiem emociju grūtībām liela saistība bija ar zemu veselības pašnovērtējumu un zemu ar veselību saistīto dzīves kvalitāti. Uzvedības grūtību gadījumā meitenēm to visvairāk raksturojazema ar veselību saistītā dzīves kvalitāte, smēķēšana, alkohola lietošana, mazs saiknes ar citiem subjektīvs nozīmīgums. Abiem dzimumiem uzvedības grūtībām bija liela saistība ar problemātisko sociālo mediju lietošanu un ņirgāšanos par citiem gan skolā, gan e-vidē. Secinājumi. SDQ anketas pašaptaujas versija Latvijas pusaudžu populācijā kopumā uzrāda pietiekamus iekšējās validitātes rādītājus, lai to varētu izmantot secinājumu izdarīšanai par emocionālo un uzvedības grūtību izplatību un to ietekmējošiem faktoriem vispārējā Latvijas pusaudžu populācijā. Ar SDQ skrīninga instrumenta palīdzību noteiktām internalizējošām un eksternalizējošām grūtībām ir statistiski nozīmīga korelācija ar atbilstošās taksonomiskās grupas klīniski noteiktām psihisko traucējumu diagnozēm, tomēr šīs skrīninga anketas specifiskums, kā arī citas paredzes vērtības nav pietiekamas, lai to būtu noderīgi lietot ikdienas klīniskajā praksē. Internalizējošo un eksternalizējošo grūtību izplatība Latvijas 11, 13 un 15 gadu vecu pusaudžu populācijā ir augsta, un tajā ir vērojami izteikti dzimuma un vecuma efekti. 4 Promocijas pētījumā tika identificēti gan universāli, gan arī dzimuma specifiski sociāli demogrāfiski, ar veselību saistīti un veselību ietekmējoši faktori, kas ir ticami saistīti ar būtiski paaugstinātām internalizējošo un eksternalizējošo grūtību izredzēm. Šos datus ir svarīgi ņemt vērā, veidojot un īstenojot primārās un sekundārās profilakses programmas, kā arī plānojot valsts politiku jauniešu psihiskās veselības jomā.