Fluorhinolonu grupas pretmikrobu līdzeklis levofloksacīns veterinārmedicīnā un tā farmakokinētikas un farmakodinamikas pētījumi. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Antibakteriālie līdzekļi ir viena no svarīgākajām zāļu grupām medicīnā. Fluorohinoloni ir vieni no visplašāk izmantotajiem antibakteriāliem līdzekļiem. Levofloksacīns ir trešās paaudzes fluoorhinolons, kas paredzēts lietošanai humānajā medicīnā, bet tam ir zināms pielietojums arī veterinārmedicīnā. Šis promocijas darbs ir četru zinātnisku publikāciju kopa, kuru mērķis ir pārbaudīt levofloksacīna piemērotoību izmantošanai veterinārmedicīnā un izvērtēt tā aktivitāti un īpašības dzīvnieku sugās, kurās tas ir mazāk pētīts. Naratīvi, pirmā publikācija ir zinātniskās literatūras apskats, kurā tika novērtēta levofloksacīna loma veterinārmedicīnā, aptverot levofloksacīna lietošanas pašreizējo statusu veterinārmedicīnā pasaulē, tā pretmikrobu aktivitāti, rezistences problēmas, farmakokinētiku, zāļu atliekvielas audos, blakusefektus un zāļu mijiedarbību. Otrā publikācija ir levofloksacīna farmakokinētisko profilu eksperimentāls novērtējums sešiem klīniski veseliem mājas trušiem pēc 5 mg/kg intravenozas, intramuskulāras un subkutānas ievades, izmantojot krustenisko pētījuma dizainu. Turklāt tika mērīta vienreizējas levofloksacīna ievades ietekme uz asaru produkciju un osmolaritāti. Šajā pētījumā pēc ekstravaskulāras ievadīšanas levofloksacīnam bija augsts klīrenss (0.60 mL/g/h) un absolūta biopieejamība. Trešajā publikācijā tika novērtēti levofloksacīna farmakokinētiskie profili klīniski veselām zosīm (divas grupas pa astoņiem dzīvniekiem, kas saņēma attiecīgi 2 mg/kg intravenozi un 5 mg/kg perorāli) un tā izsīkuma profili zosu muskuļos, sirdīs, aknās, nierēs un plaušās pēc vienreizējas perorālas 5 mg/kg devas lietošanas. Šajā pētījumā levofloksacīna klīrenss arī bija augsts (0.28 mL/g/h), un arī biopieejamība bija absolūta. Levofloksacīna koncentrācijas aknās un nierēs bija visaugstākās no analizētiem audiem. Ceturtās publikācijas mērķis bija novērtēt levofloksacīna aktivitāti pret divām baktēriju sugām, kas visbiežāk ir saistītas ar trušu infekcijām. Minimālā inhibējošā un minimālā baktericīda koncentrācijas tika noteiktas 10 Pasteurella multocida un 5 Escherichia coli baktēriju izolātiem. Veikts pētījums kura rezultātā iegūtas mikroorganismu nonāvēšanas līknes laikā in vitro un ex vivo, lai aprēķinātu ieteicamās levofloksacīna dienas devas pret P. multocida (MIC = 0.015 μg/mL) un E. coli (MIC = 0.03 μg/mL) izolātiem. Devas tika aprēķinātas attiecīgi. ≤ 0.91 un ≤ 1.43 mg/kg. Levofloksacīns bija labi panesams lielākajā daļā pētījumu dzīvniekiem tam bija labvēlīgs farmakokinētiskais profils ekstravaskulārai ievadīšanai, un tas bija aktīvs pret baktērijām, kas izolētas no dzīvniekiem. Neskatoties uz to, ka tas tiek izmantots veterinārmedicīnā valstīs ārpus ES, PVO to ir klasificējusi levofloksacīnu kā augstākās prioritātes kritiski svarīgo pretmikrobu līdzekli, kurš nav reģistrēts lietošanai dzīvniekiem un to pašlaik nav atļauts izmantot veterinārmedicīnā ES. Levofloksacīna kā pētījuma tēmas izvēle balstījās uz tā globālo izplatību, atšķirīgo lietošanas statusu un plašo pretmikrobu aktivitāti. Tādējādi tas ir kļuvis par saistošu priekšmetu zinātniskai izpētei.